Guntis Miķelsons, uzņēmējs
Ja minimālās algas paaugstināšana valstī kaut ko uzlabo, tad es tikai par to priecājos. Taču patiesībā domāju, ka tas maz ko maina. Mani kā uzņēmēju tas ietekmē minimāli, varētu pat uzskatīt, ka neietekmē vispār, jo mūsu darbiniekiem ir noteiktas darba stundu likmes, kuras ir augstākas par minimālo algu valstī.
Es vairāk priecātos, ja Valsts ieņēmumu dienests Latvijā strādātu cītīgāk un pilnībā izskaustu aplokšņu algas – tā, lai visiem spēles dalībniekiem būtu vienādi spēles noteikumi. Šobrīd lielie uzņēmumi valstī ir spiesti maksāt visas algas oficiāli, taču lielākā daļa pakalpojumu sniedzēju – individuālo darbinieku mūsu valstī nodokļus vispār nemaksā! Piemēram, santehniķis uzliek klientam izlietni, samaksu saņem skaidrā, valstij nenomaksājot ne centu! Un šādu “komersantu” valstī ir ļoti daudz. Kopumā minimālās algas paaugstināšana ir jāvērtē pozitīvi, jo darbinieki, kuri patiešām ir nolīgti par minimālo darba samaksu, tomēr saņems nedaudz vairāk. Minimālās algas paaugstināšana iedzīvotājiem dod cerību, ka viss notiek, ka tiecamies uz augšu.
Maija Loķe, pārdevēja
Tā ir patīkama ziņa, ka tika atbalstīta nodokļu politikas reforma, ka plāno ieviest izmaiņas ar nākamo gadu un par 50 eiro ir sagaidāms minimālās darba algas pieaugums uz papīra. Nogurdinoši būtu, ja Saeimā spriestu visu gadu un nekas netiktu atbalstīts. Ar šo gadu tika palielināta minimālā darba alga par 10 eiro, kas manā ģimenes budžetā neko reāli nemainīja, jo arī cenas pārtikai – pienam, biezpienam, sieram, maizei un citam, kā arī komunālajiem maksājumiem ir pieaugušas. Neviens mums negarantē, ka cenas neturpinās mainīties līdzi pārējām izmaiņām, tātad arī pieaugt. Man pašai bija interesanti parēķināt, kāda tad būtu alga uz rokas pie šādām izmaiņām, ja minimālo algu ar 2018.gadu paaugstina no 380 eiro uz 430 eiro, ja mainās arī neapliekamais minimums no 60 eiro uz 40 eiro un par apgādājamo personu atvieglojums no 175 eiro uz 200 eiro, sociālais nodoklis arī mainās no 10,5 procentiem uz 11 procentiem. Vēl man nebija skaidrības, lasot par ienākuma nodokļa regulējumu, bet tad sapratu, ka manā gadījumā iedzīvotāju ienākumu likme mainās no 23 procentiem uz 20 procentiem, tātad – ja minimālā alga palielinās un piemaksu apjoms man nemainās, tad es saņemšu mēnesī par 42 eiro vairāk. Kaut arī nedaudz, bet ar šo reformu tiek atbalstītas ģimenes. Bet savi ģimenes tēriņi tāpat ir jāplāno un jāpārdomā. Es nelieku savas cerības uz valsti vai darba samaksas likmēm, to, ko es šobrīd spēju un vēlos nopelnīt, to arī nopelnu. Reformas tiek ieviestas, lai samazinātu labklājības nevienlīdzību valstī, bet es uzskatu, ka, slinkojot un neko nedarot, gaidot no citiem, vēderi nekad nebūs pilni, un, ja vēlas kaut ko saņemt, ir arī jāiegulda. Bet tām ģimenēm ar bērniem vai invalīdiem, kuriem ikdienā katrs cents ir svarīgs – kaut mēs spētu paši palīdzēt! Kaut vai kaimiņu līmenī!
Hārdijs Nogobods, students Banku augstskolā
Minimālās algas palielināšana par 50 eiro jau no nākamā gada ir ļoti pozitīva ziņa tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir ikmēneša ieņēmumi. Uzskatu, ka minimālās algas palielināšana mazinās nevienlīdzību, jo no 2018.gada lielākie ieguvēji būs tieši šī atalgojuma saņēmēji. Šiem papildu ienākumiem daļai patērētāju ir arī neplānoti izdevumi, proti, akcīzes nodokļa paaugstināšana, kas samazina neto ieguvumu no minimālās algas palielināšanas. No uzņēmēju skatpunkta šis 50 eiro kāpums varētu būt par strauju, īpaši maziem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas atrodas reģionos. Šobrīd arī mūsu novada uzņēmējiem ir cītīgāk jāplāno savas finanses, lai tajās iekļautu gan minimālās algas paaugstināšanu, gan pārējos nodokļu reformas elementus. Ir arī pozitīvā puse – uzņēmēji trīs gadus var rēķināties ar nemainīgu minimālās algas likmi, kas ļauj plānot attīstību ilgtermiņā. Uzņēmumu nākotnes stabilitāte finanšu jomā veicina savstarpējo sadarbību un sapratni ar valsts institūcijām, kas ir pamats ekonomikas progresivitātei. Šis ir mazs, tomēr vēl viens solis pretī ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas uzņēmējdarbības popularizēšanai. Ja pēc nodokļu reformas ieguvēji ir gandrīz 99 procenti strādājošo, tad esam uz pareizā ceļa, tomēr vēl joprojām ir vieta izaugsmei. Jauniešiem, uzsākot darba gaitas, dažkārt minimālā alga ir pirmais atalgojums, tāpēc šis ir labvēlīgs lēmums gados jaunajiem strādājošajiem.
