Intars Liepiņš, Gulbenes novada domes deputāts:
Uzzinot, ka lielajos valsts uzņēmumos pamatīgi palielina vadības algas, uztvēru, to kā kārtējo visatļautību, jo uzskatu, ka šo uzņēmumu algai jāaug proporcionāli ekonomikas izaugsmei valstī, taču daži izmanto robus likumā kā iespēju vairot sev labklājību plus visam tam, ja pakļauto darbinieku algas ir piesaistītas vadītāja algai, tad attiecīgi šiem darbiniekiem arī tiek celtas algas. Ja šādi algas palielinājums tiek palielināts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, tad šo visu algu pieaugumu tāpat samaksās tas cilvēks, kurš saņem savu minimālo algu. Ja tur kāds stāsta, ka vada uzņēmumu ar vairākiem tūkstošiem cilvēku, tad jāsaprot, ka tāpat reālie strādātāji un uzņēmumu turētāji ir zemāka līmeņa vadītāji. Nu tad Ministru prezidents, kurš pārrauga vairāk nekā divus miljonus iedzīvotāju labklājību, saņem krietni mazāk, kas, manuprāt, arī nav loģiski. Vai algu palielinājums mazinās korupciju? Minimāli, jo tie, kas ņēmuši, tie arī ņems. Es arī nebiju īpaši pārsteigts, uzzinot šo jaunumu. Arī mūsu pašu novada domē tiek pieņemti absurdi lēmumi, kur pēc tam, paši sevi slavējot, sit pa plecu.
Jānis Lazdiņš, zemnieks Stradu pagastā: Lielas algas, manuprāt, nekad nav mazinājušas korupciju, jo vairāk cilvēkiem naudas, jo gribas vēl un vēl. Šo uzņēmumu vadības algas ir nesamērīgas pret to algu, kāda ir vidējā Latvijā. Nevar būt galējības – nabadzība un tādas summas, kuras pat nevar aptvert, kā tās var notērēt. Izbrīnīja tas, ka algas tiek tik strauji palielinātas. Tās jāpalielina pakāpeniski atkarībā no nopelniem. Ja cilvēks reāli savā darba ir pierādījis sevi, kāpēc tad ne? Lai saņem kaut 20 000 latu mēnesī. Bet tad viņam ir jābūt “tīram” un jāstrādā diennakts režīmā, kā mēs, lauksaimnieki, to darām. Visu laiku ir jābūt “iekšā” procesā. Bet, iespējams, valstī varētu arī noteikt algām kaut kādu slieksni. Protams, arī uzņēmumos, piemēram, “Latvijas valsts meži” vai “Latvenergo” alga varētu būt mazliet lielāka, bet ne jau uzreiz to paaugstina vairākas reizes. Ja tiešām šī konkrētā nozare uzplaukst, tās vadītājs ir derīgs un apsviedīgs, tad algu var pamazām paaugstināt, bet tas ir jāpierāda ar darbiem. Viņam jābūt speciālistam ne tikai savā konkrētajā nozarē, bet visās jomās, jo tikai tā var izprast situāciju.
Dace Lūse, uzņēmēja:
Man kā nodokļu maksātājai, privātai un juridiskai personai bija pamatīgs šoks, uzzinot par tik lielām algām. Mūsu valsts izaugsme taču nav augusi trīs vai četras reizes, kā tika paceltas šo uzņēmumu vadības algas. Uzskatu, ka arī šo uzņēmu darbības nepalielinājās trīs vai četras reizes. Tam visam vajadzētu būt proporcionāli un plūdumam algu palielinājumos būtu jābūt samērīgam. Bet varbūt aiz tā visa slēpjas kaut kādas korupcijas darbības? Mūsu valstī ir ļoti liela algu nesamērojamība, jo minimālo algu taču ar šo gadu nepalielināja. 200 lati kā palika, tā palika. Tika izdarītas tikai nelielas izmaiņas stundas tarifa likmē un viena procenta izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tas neko daudz neizsaka. Tas ir dikti mazs atvieglojums. Ja cilvēks, piemēram, saņem minimālo algu, tad tas ir apmēram viens lats ar santīmiem mēnesī. Sanāk, ka parastajiem cilvēkiem iedod vienu latu klāt katru mēnesi. Bet kādas ir minimālās algas Eiropā? Pavisam citādākas. Domāju, ja jau “Latvenergo” darbiniekiem paceļ algas, tad varbūt tūlīt būs sagaidāms tarifa kāpumu, jo algas palielinājums kaut kam ir jākompensē.
