Māris Raģelis, novada domes deputāts: – Es domāju, ka visi pasākumi ir vajadzīgi. Ja šādu pasākumu nebūs, tad mēs visi emocionāli pagrimsim. Jebkurā gadījumā katras interešu grupas pulcēšanās kādā kopīgā pasākumā cilvēkus vieno. Esmu kategoriski pret to, ka tad, ja nav naudas, nekas nenotiek. Tiesa, šajā jauno pārvērtību laikā, ir grūti panākt to cilvēku emocionālo pacēlumu, kāds bija pirms 20 gadiem Baltijas ceļā. Protams, ka organizējot šos skrējienus, sadziedāšanos un citus pasākumus, mēs mēģinām tautas emocionālo pacēlumu radīt mākslīgi, bet mākslīgi diemžēl nekas nerodas. Vienalga, vai tie ir skrējieni vai braucieni, galvenais, lai tie notiek, bet, kā zinām, viss, kas notiek, notiek uz labu. Cilvēki pagaidām vēl nav saskārušies ar tām problēmām, kas var būt, nevis noteikti būs. Manuprāt, tam, kas notiek, cilvēki vēl netic. Pieļauju, ka prognozes ir daudz sāpīgākas nekā iespējamā realitāte, tāpēc šobrīd visi, kas grib skriet, lai skrien.
Guntis Blūms, novada domes deputāts: – Uzskatu, ka šāds vienotības skrējiens ir vajadzīgs, lai pievērstu uzmanību 23.augustam – dienai, kad visi Baltijas valstu cilvēki pirms 20 gadiem sadevās rokās un veidoja vienotu Baltijas ceļu. Ir jāatceras pagātne un toreizējais cilvēku noskaņojums. Jauno akciju es vērtēju pozitīvi, varbūt šis vienotības skrējiens cels mūsu tautas pašapziņu. Var jau būt, ka tas ir mēģinājums mākslīgi uzmundrināt tautu, bet šāda uzmundrināšana nav nekas slikts. Ikviens šāds pasākums ir vajadzīgs. Vienotības skrējienā noteikti būs daudz mazāk cilvēku nekā Baltijas ceļā, jo cilvēkus ir nomākušas pašreizējās problēmas, tomēr tautā ir jārada pozitīvas emocijas. Lai arī cik grūti ir šodien, tas tomēr nav gals it visam. Ir jāturpina strādāt un pastāvēt! Arī akcijas, kurā piedalās lielas tautas masas, ir vērtējamas pozitīvi.
Gunārs Rubenis, sportists: – Vienotības sajūtu šis skrējiens cilvēkos radīs, tāpēc tas ir vajadzīgs. Tas palīdzēs celt arī mūsu tautas pašapziņu. Ja man te būtu domubiedri, arī es pats piedalītos šādā skrējienā. Vienam tomēr kaut kā negribas. Esmu dzirdējis, ka varēja pieteikties šim skrējienam atbilstoši dzimšanas gadam, bet tas jau bija pirms kāda laiciņa. Ja šis skrējiens būtu Gulbenē vai vēl kaut kur tuvāk, es noteikti būtu starp skrējējiem. Var jau uzskatīt, ka šis skrējiens ir radīts mākslīgi, bet ko tad citu tauta lai dara? Vismaz tā ir jāuztur tās vienotības gars. Tā jau mums tagad saka: “Kaut pastalās, bet vienoti.” Nedrīkst ļaut cilvēkiem vienatnē ļauties pesimismam. Viņiem ir jānāk kopā lielākos pasākumos. Nedrīkst pienākt tāds laiks, kad cilvēki vairs nevēlēsies būt visi kopā, lai gan mums vissmagākais punkts vēl ir priekšā, kad vēl vairāk būs darbu zaudējušo cilvēku. Bet pagaidām – lai 23.augustā visi skrien!
