Ilona Vītola raksta par visdažādākajām tēmām. Dažreiz tas notiek bieži, citreiz reti. “Rakstīt – tas ir emociju uzplaiksnījums.
Ilona Vītola raksta par visdažādākajām tēmām. Dažreiz tas notiek bieži, citreiz reti. “Rakstīt – tas ir emociju uzplaiksnījums. Gluži kā visi latvieši, arī es esmu saaugusi ar dabu. Pamanu katru zirnekļa tīmeklīti, katru lapas krāsas maiņu. Apbrīnoju ikvienu, kas uzdrošinās paust savas domas dzejas formā. Viss uzrakstītais man šķiet tik brīnišķīgs, ka to nemaz nedrīkst kritizēt,” saka I. Vītola. Viņai iznācis dzejoļu krājums “Dzīves ceļš”.
Liepa
Kā zaļa kupla liepa mūžā lapoju
Un augu arvien augstāk debesīs,
Kā grāmatu es savus gadus pāršķiru Un vēroju, kurp gājums aiznesīs.
No bērnu dienu prieka tā,
Kad sirdi ielīksmo ik cīrulis un glāsts, Līdz dienām mūža norietā,
Kad tas vairs skan kā kādreiz dzirdēts stāsts.
Kā zaļa liepa mūžā lapoju.
