Lai arī 16.februārī, kas ir Lietuvas valsts atjaunošanas diena, iedzīvotājiem pie savām mājām, kā arī pie iestāžu un uzņēmumu ēkām Latvijas valsts karogs vairs nav jāizkar, otrdien daudzviet pilsētā varēja novērot izkārtus karogus.
Ārlietu ministrija atgādina, ka saskaņā ar jauno Latvijas valsts karoga likumu 16.februārī, kas ir Lietuvas valsts atjaunošanas diena, un 24.februārī, kas ir Igaunijas Republikas neatkarības diena, Latvijas valsts karogs nav jānovieto pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām. Vienīgi Rīgas pils tornī, pie Saeimas un Ministru kabineta līdzās Latvijas valsts karogam 16.februārī novieto Lietuvas nacionālo karogu, bet 24.februārī – Igaunijas karogu. Jaunais Latvijas valsts karoga likums stājās spēkā pērnā gada 18.novembrī.
Latvijas valsts karogu pie ēkām novieto 1.maijā, kad svinam Darba svētkus un Latvijas Republikas satversmes sapulces sasaukšanas dienu, 4.maijā – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, 11.novembrī – Lāčplēša dienā un 18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.
Latvijas valsts karogu sēru noformējumā novieto 25.martā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 14.jūnijā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 17.jūnijā – Latvijas Republikas okupācijas dienā,
4.jūlijā – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, un decembra pirmajā svētdienā – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā.
Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos. Karogu var lietot arī tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
Latvijas valsts karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī, pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta, un citās nepiemērotās vietās un apstākļos.