Jau bērnībā ik-viens ir dzirdējis uzdodam jautājumu un centies arī rast atbildi – kas tad tu vēlētos kļūt, kad būsi izaudzis liels? Kura ir tā profesija, arods, kas tevi saista? Šis ir tas jautājums, uz kuru atbildi ir meklējis ikviens no mums. Jau bērnībā, nemaz nerunājot par laiku, kad mācāmies skolas pēdējās klasēs. Bet tas, vai atbilde arī veiksmīgi atrasta, ir jau pavisam cits stāsts. Manā bērnībā topa profesijas puišiem bija kosmonauti un miliči, arī automašīnu vadītāji bija mazo zēnu sapņu profesija, savukārt meitenēm – skolotājas, frizieres vai pārdevējas. Kāds pacentās arī atbildēt, ka grib kļūt vienkārši par krietnu un labu cilvēku. Nekas īpaši pārsteidzošs. Ar apbrīnu uzlūkoju cilvēkus, kuri patiešām jau no skolas gaitu sākuma ir zinājuši, kas vēlas būt, un neatlaidīgi ir gājuši uz savu mērķi, savu izvēli nekad nav nožēlojuši, un, kā paši atzīst, viņu darbs ir arī viņu hobijs. Šonedēļ daudzviet Latvijā un arī mūsu novadā norisinās Karjeras nedēļa, kuras gaitā jaunieši var iepazīt savas nākotnes profesiju. Vakar viņiem bija iespēja apmeklēt dažādas iestādes un uzņēmumus, vērot, kā tur norit darbs, uzdot sev interesējošus jautājumus, saprast, vai tas ir tas, kas patiešām uzrunā. Un kas to lai zina, varbūt kādam domas un ilūzijas par iecerēto sapņu profesiju tika sagrautas, bet citam šī iespēja deva vēl lielāku stimulu īstenot savu mērķi.
