Nāk atmiņā sens joks par sieru – to pašu ar daudzajiem lielajiem caurumiem: jo vairāk siera, jo vairāk caurumu; jo vairāk caurumu, jo mazāk siera. Tātad – jo vairāk siera, jo mazāk siera. Mazliet jāpadomā, vai ne? Man šis salīdzinājums palīdz raksturot spēkā pieaugušo tendenci arī informācijas uztveršanā un pasniegšanā. Domāju, ka liela daļa to, kas šodien strādā ar tekstiem un lasītājiem domātiem materiāliem, piekritīs, ka ļoti strauji mainās auditorijas uztveres paņēmieni. Protams, arī šodien ir platformas un, piemēram, žurnāli, kas piedāvā plašus jo plašus lasāmgabalus, bet ne visi tos ir gatavi lasīt. Īpaši jaunajiem vairs nav laika, nav intereses, kādam vienmēr teksts būs par garu. Nupat vienos apmācību kursos nostiprināju atziņu, ka – “mazāk ir vairāk”. Ko tas nozīmē? Jo mazāk šodien pateiksi, jo, iespējams, kāds vairāk sapratīs. Mums, medijos strādājošajiem, caur to jāsaprot, ka mainās mūsu auditorijas paradumi informācijas uztveršanā. Šķiet, rītdien tiešām vairs nebūs modē garie un plašie teksti. Tagad jārod jauni veidi, kā būtisko un reizēm ilgu pētījumu rezultātā iegūto informāciju sadalīt, pārdalīt un attēlot skrienošajam lasītājam par labu. No vienas puses – nav jau slikti, tā ir māksla izteikties pēc iespējas kodolīgāk un precīzāk. Kāds no rīta vispirms atver 280 rakstu zīmju sociālo tīklu “Twitter”. Tam līdzās tie jaunieši, kas vairs nedod priekšroku rakstīšanai, izvēlas labāk vizuālo izteikšanās veidu, piemēram, pateikt to, ko domā un jūt, caur fotogrāfiju. Kaut kur šo akcentu uz būtisko es saskatu arī mākslā, kas ir tepat mums blakus. Stilu un novirzienu ir daudz. Kādā posmā mums patīk piesātināti toņi un bagāti izteiksmes līdzekļi, citreiz – šķietams minimālisms un konkrētas līnijas. Šoreiz turpinām rakstīt par šāgada jubilāra ievērojamā latviešu vecmeistara Jūlija Madernieka atstātajiem nospiedumiem mākslas vēsturē. Viņa vārds ar Gulbenes mākslas skolas direktores Sandras Dikmanes un viņas radošo domubiedru ieguldīto darbu turpina dzīvot mākslā un pat nest mūsu pilsētas un novada vārdu tālāk Latvijā un ne tikai. Ja aplūkojam tuvāk Piebalgā īpaši radītos traukus ar Madernieka līnijām un ornamentiem, tajos varam saskatīt šo – nekā lieka. Eleganti un melnbalti. Un kādam tur, iespējams, šķiet – maz, savukārt cits “nolasīs” tur sev būtisko. Tāpat kā ikdienas attiecībās – labāk reizēm bilst vai uzrakstīt mazāk, bet trāpīgāk, lai otrs uztver vairāk.
