Frānsisa Aškrofta grāmatā “Uz izdzīvošanas robežas” aprakstījusi fizioloģiskās norises cilvēka organismā un iespējas izdzīvot, nokļūstot ekstremālos vides apstākļos.
Frānsisa Aškrofta grāmatā “Uz izdzīvošanas robežas” aprakstījusi fizioloģiskās norises cilvēka organismā un iespējas izdzīvot, nokļūstot ekstremālos vides apstākļos. Lasītājs uzzinās, kas notiek, ja cilvēku ieslēdz saldētavā, ja gadās pakļūt zem ledus vai nākas pārvietoties pa svelmainu tuksnesi bez lāsītes ūdens.
Cilvēki vēl nesenā pagātnē skaidri apzinājās briesmas, ko tiem solīja skarba ziema, ledaini ūdeņi un sveloša saule, bet 20.gadsimta sākumā ar to vairs nepietiek. Tādu tehnikas sasniegumu kā gaisa balonu, aeroplānu, zemūdeņu ienākšanu cilvēku dzīvē, kā arī aizraušanās ar dziļūdens niršanu, alpīnismu un polāro apgabalu izpēte ir radījusi jaunas briesmas, kuru pārvarēšanai nepieciešamas padziļinātas zināšanas par cilvēka organisma fizioloģiju. Daudziem cilvēkiem- astronautiem, dziļūdens nirējiem – risks ir daļa no ikdienas darba. Turpretī citi pakļauj sevi riskam prieka pēc. Tradicionālās atvaļinājuma pavadīšanas pludmalē vietā daudzi izvēlas tādus sporta veidus, kuri krasi palielina adrenalīna saturu asinīs – galvu reibinošus nobraucienus ar slēpēm, smagus pārgājienus pa Andu augstkalnu apvidiem, gumijlēkšanu un planēšanu gaisā, lecot no debesskrāpja. F.Aškroftas grāmatā lasīsiet par izdzīvošanu augstkalnos, par to, kāpēc pieredzējis alpīnists spēj uzkāpt Everestā bez līdzpaņemtas skābekļa rezerves, bet hermetizāciju zaudējušas lidmašīnas pasažieri tādā pašā augstumā iet bojā pāris sekunžu laikā. Daudz neparasta un pārsteidzoša izlasīsiet par izdzīvošanu zem ūdens – par niršanu bez aprīkojuma, dekompresiju, dziļuma eiforiju, apziņas atslēgšanos. Atsevišķas nodaļas veltītas stāstiem par izdzīvošanu karstumā un aukstumā – par staigāšanu pa kvēlošām oglēm, karstuma dūrienu, par dzīvi “pēc nāves”. Grāmatā būs iespējams rast atbildi arī uz jautājumiem, kāpēc astronautiem, atgriežoties uz zemes, ir grūti nostāvēt kājās, kas ir bezsvara stāvokļa slimība. Grāmatā analizēti arī ātruma, izturības un spēka fizioloģiskie aspekti. Noslēgumā autore aplūko dzīvības pašas galējās robežas – to vides apstākļu kopumu, kādā spēj pastāvēt cita veida dzīvā radība, rodot patvērumu dziļas klinšu spraugās, sārmu, skābju un sāls ezeros, okeāna dzīlēs vai verdošās dubļu vannās.
