Redakcijā ik pa laikam saņemam mutisku vai rakstisku sūdzību par pircēju nedienām dažādās tirdzniecības vietās mūsu pilsētā un rajonā.
Redakcijā ik pa laikam saņemam mutisku vai rakstisku sūdzību par pircēju nedienām dažādās tirdzniecības vietās mūsu pilsētā un rajonā. Lūk, kārtējā sūdzība par nelaipnu attieksmi, kādu pircējs izjutis no pārdevēja, kas tobrīd strādāja pie kases aparāta.
Pircējai sāp, ka uz pieklājīgu jautājumu sākumā saņemta asa atbilde – lai pagaidot, bet pēc tam tas pats teikums atkārtoti jau skanējis kā pavēle. Pārdevēja, ignorējot rindas kārtību, sākusi apkalpot nākamo pircēju. Tomēr beidzot sagaidot apkalpošanu pie kases, pārsteigums bijis liels arī par to, ka par pirkumu pretī nav izsniegts čeks.
Sūdzības paudēja redakcijai raksta: “Par šo pārdevēju ir dzirdētas vairākas sliktas atsauksmes. Interesanti, pēc kādiem kritērijiem šajā veikalā tiek pieņemti darbā pārdevēji? Ir prieks iepirkties citos veikalos, kur strādā laipni un smaidīgi cilvēki.”
Interesējāmies kritizētajā veikalā, kā tur vērtē šo pašu konfliktsituāciju. Veikala vadītāja teica, ka ir izrunājusies ar pārdevēju, par kuru sūdzējies pircējs. Noskaidrots, ka situācija nav bijusi xviennozīmīga, jo, pēc pārdevējas vārdiem, konkrētā pircēja vēlējusies norēķināties ar monētu, kurai bijušas acīm redzamas viltojuma pazīmes. Pārdevēja atteikusies šādu naudu ņemt pretī.
Kā īsti bija, to diemžēl laikrakstam nav iespējas noskaidrot. Arī abas konfliktā iesaistītās puses to nepierādīs. Ja patiešām pircējas rokā bija viltota monēta, vai konkrētā persona ir pie tā vainīga? Un, ja nav, kā iziet no šīs situācijas bez iekšēja pazemojuma, aizvainojuma sajūtas?
“Šādi konflikti ir jārisina uz vietas ar konkrētās tirdzniecības vietas vadītāju vai īpašnieku. Ja arī tad attieksme ir neizprotama, var meklēt juridisku palīdzību,” saka Patērētāju tiesību aizsardzības Gulbenes kluba vadītājs Mārtiņš Kokars.
Viņš saka, ka prakse liecina – patērētāji reti sūdzas par apkalpošanas kultūru, bet bieži par preču kvalitāti, ko arī ir iespējams pierādīt. “Kā var pierādīt, vai apkalpošana ir bijusi laipna vai ne. Katram par to būs savs viedoklis. Meklēt taisnību var vienīgi tad, ja patērētājs nelaipnās attieksmes dēļ ir jutis savas dabiskās cilvēciskās cieņas un goda aizskārumu. Tādā gadījumā var vērsties tiesā privātsūdzības kārtībā,” saka M.Kokars. Viņš iesaka vienkāršu risinājumu – neiet uz veikalu, kur nav laipnības, izvēlēties citu tirdzniecības vietu.
“Uzņēmējs pats ir zaudētājs, ja viņam ir nelaipni darbinieki. Ja būs sūdzības par šādu padoto, tad vadītājs ātri vien tiks no tādas nastas vaļā,” uzskata M.Kokars.
Viņš uzsver, ka Patērētāju tiesību aizsardzības Gulbenes klubā nevienam neliedz padomu. Interesenti var zvanīt pa tālruni 4472221.
Neatkarīgais eksperts ar ilggadēju pieredzi veikalu darba organizēšanā Gulbenē Oļegs Mednis uzskata: “Jebkurš veikals ir ieinteresēts, lai sūdzību par pārdevējiem nebūtu. Kaut arī pārdevēji ir tāda pati sabiedrības daļa kā pircēji. Mēdz būt gan slikti pārdevēji, gan slikti pircēji. Katru konflikta gadījumu viņu starpā ir jāizskata individuāli. Taču, ja tiek saņemtas vairākas sūdzības par vienu un to pašu darbinieku, tad – kāpēc tādu turēt?!”
O.Mednis atgādina tirgotāju darba ētikas pamatprincipu – paklanīties ikvienam pircējam. “Agrāk, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, tā arī bija. Tagad situācija ir cita, pircēju ir daudz, gluži fiziski nav iespējams paklanīties katram. Taču ar attieksmi, ar vārdu palīdzību tas ir jājūt. Citādāk šajā biznesā nevar pastāvēt,” saka viņš.
O.Mednis arī atklāj savu teoriju, ka parasti vidēji no 100 pircējiem sūdzēties nāk viens. Taču tas nenozīmē, ka šī sūdzība ir nepamatota. Galvenais, ko tirdzniecībā nedrīkstot pieļaut, lai pircēja un pārdevēja nesaprašanās pārvērstos personiskā konfliktā.
