Kad poga klusējot pasauli vēro, prātā tai iešaujas sen krājies spīts: – Cik ilgi tad var tajā kārbā sērot?
Kad poga klusējot pasauli vēro,
Prātā tai iešaujas sen krājies spīts:
– Cik ilgi tad var tajā kārbā sērot?
Es ceru, ka acīs atplaiksnīs rīts.-
Un tiešām pārsteigums – akcija
sākas,
No slēptām lādītēm pogas sāk nākt.
Dažai gan mundieri spodrināt
nākas,
Lai kopīgais tango skan varenāk.
No modes izspiestās pogas nu
ceļas,
Vai baltas, vai melnas – acis vien
spīd.
No sentēvu frenča arī tās veļas,
Pa desmit, pa simtam caur pirkstiem
tās slīd.
Visas nu lepojas, izstādei pošas,
Dažas pat vērstures liecību pauž.
Lai paraugās ļaudis, cik pogas
košas,
Kā pasaku tēlus bildēs tās auž.
