Turpinās no 20.maija Šīs deklarācijas vēsturiskā nozīme: – Krievijai un pasaulei bija pieteikts Latvijas nacionāli etniskais jēdziens, ietverts vārdā „Latvija”, jo iepriekš bija tikai guberņas.
Turpinās no 20.maija
Šīs deklarācijas vēsturiskā nozīme:
– Krievijai un pasaulei bija pieteikts Latvijas nacionāli etniskais jēdziens, ietverts vārdā “Latvija”, jo iepriekš bija tikai guberņas,
– paziņots latviešu tautas pārstāvniecības (LPNP) lēmums par Latgales iekļaušanu apvienotajā Latvijas teritorijā,
– pieteikta Latvijas Satversmes sapulces un tautas nobalsošanas nepieciešamība.
Otrajā deklarācijā LPNP “pasludina, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valsts vienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts”. Ādolfs Klīve, Kārlis Bērends un citi bija izteikušies, ka Latvijas valsts neatkarība pasludināta gadu pirms 1918.gada 18.novembra, tas ir, 1917.gada 2.decembrī. LPNP pirmā Latvijas stāvokļa koncepcija bija federācijas ideja Krievijas sastāvā. Tajā laikā pat Somija nebija spējusi pasludināt sevi par neatkarīgu valsti! Nacionālās autonomijas pasludināšana nozīmēja daudz. Attiecībā uz Satversmes sapulci pieņēma rezolūcijas, ievēlēja vēlēšanu un Satversmes projekta izstrādāšanas komisiju.
Par LPNP konstituēšanos ziņoja krievu un latviešu prese, arī vācu izdevums “Russland”. Ar franču diplomātu atbalstu ziņu par LPNP nodibināšanos izplatīja radio un telegrāfa aģentūras. Neatkarības ideja izgāja lielajā pasaulē.
Par Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes struktūru un vadību
LPNP veidoja valde, nodaļas un komisijas. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zāmuelu – viņam bija dzīvoklis Valkā, kur turpmāk bāzējās valde. Par priekšsēža biedriem ievēlēja Kārli Pauļuku no Kurzemes, Jāni Rubuli no Latgales un Juri Palcmani no Kareivju savienības, par sekretāru – Kristapu Bahmani, par sekretāra biedriem – Kārli Skalbi, Jāni Akurāteru, Vili Siliņu un Edvardu Laursonu. LPNP nodaļas:
– ārlietu (priekšsēdētājs Jānis Goldmanis),
– finanšu (Zigfrīds Anna Meierovics),
– aizsardzības un atjaunošanas (J. Rubulis),
– latviešu Satversmes sapulces vēlēšanu komisija (V. Zāmuels),
– Satversmes sapulces projekta izstrādāšanas komisija (V. Zāmuels),
– agrārā (A. Kalniņš),
– kultūras (Fricis Vītoliņš).
Tika izveidotas daudzas tā sauktās. koloniju nodaļas Krievijā un ārzemēs – Smoļenskā, Harkovā, Sibīrijā, Urālos, Vladivostokā, Harbinā. Tika izveidots pat Troickas pulks. Krievijā bija vairāk nekā 550 latviešu koloniju.
Pirmās LPNP sesijas nobeigumā tika pieņemts uzsaukums visiem latviešiem, ko uzrakstīja Kārlis Skalbe. Uzsaukumu iespieda 30 000 eksemplāros un publicēja laikrakstā Līdums 1917.gada 8.decembrī. Turklāt tika pieņemts arī uzsaukums latviešu strēlniekiem. Par ļoti nozīmīgu sesijas lēmumu jāuzskata delegācijas sūtīšana uz ārzemēm sesijas lēmumu popularizēšanai. Delegācijas direktīvas galvenais vadmotīvs bija pilnīga tautas pašnoteikšanās. Šī lēmuma svarīgums ir apstāklī, ka Eiropā Latviju kā tādu nepazina. (Un ko runāt par tiem laikiem, ja vēl tagad Latviju jauc ar Lietuvu un pat ne visi politiķi zina, kur tā atrodas.) Secinājums – Valkā tika izveidots latviešu tautas pārstāvniecības nacionālpolitisks orgāns tās interešu aizstāvībai.
Pirms LPNP otrās sesijas bija visu nodaļu intensīvs darbs uzlikto uzdevumu īstenošanā. Jānis Sesks grāmatā Latvijas valsts izcelšanās (1937.g.) atzīmē lielo darbu apjomu, ko veica ārlietu nodaļa. Vispirmais pienākums bija pārtulkot LPNP izstrādātās un pieņemtās 1. sesijas deklarācijas, uzsaukumus un protestus franču valodā un piegādāt ārvalstu pārstāvjiem (angļu, franču un itāļu) un ārzemju presei. J. Sesks raksta: “No lielākā svara mums bija iedabūt ziņas par Latviju Vakareiropas presē. Un tā bija atsaucīga visam tam, kas varēja stiprināt Vācijai naidīgus spēkus.” Ļoti svarīgi bija sagatavot sabiedroto domu Latvijas valsts neatkarības atzīšanai, piegādājot viņiem propagandas brošūras, Latvijas kartes, tehniskos, ekonomiskos un kultūras ziņojumus par Latviju. Vēl pirms 2.sesijas ārlietu nodaļa uzdeva deputātam J. Goldmanim Viskrievijas satversmes sapulcē informēt krievus un citu tautību pārstāvjus par latviešu nacionālajām prasībām – neatkarīgas valsts izveidošanu tuvākajā nākotnē. Tas arī tika paziņots.
Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes otrā sesija
LPNP otrā sesija notika Pēterpilī, Latgaliešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas telpās 1918.gada 28. – 31.janvārī. Bija palielinājies padomes sastāvs. Ar padomdevēja balsīm piedalījās 2 Vitebskas un 1 Dno latviešu koloniju pārstāvis, pa vienam dalībniekam no Latviešu dzelzceļnieku ierēdņu savienības un Latviešu mērnieku savienības, kā arī strēlnieku pulkvedis Kārlis Goppers. Pēc kārtējo jautājumu izskatīšanas LPNP 30.janvāra sēdē izšķīrās par pilnīgu Latvijas valsts neatkarību.
Turpmāk – vēl
