Vasaras laiku Eiropas Savienībā ieviesa, lai taupītu elektroenerģiju, bet… patiesībā to neietaupa. Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa septiņdesmitajos gados.
Vasaras laiku Eiropas Savienībā (ES) ieviesa, lai taupītu elektroenerģiju, bet… patiesībā to neietaupa.
Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa septiņdesmitajos gados. Pirmā direktīva, kas saskaņoja vasaras laika sākuma un beigu datumus, stājā spēkā 1981.gadā. Tikai septītajai direktīvai izdevās no 1996.gada noteikt vienotu vasaras laika skaitīšanu bez jelkādiem izņēmumiem – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Enerģija
Vasaras laiku ES ieviesa, lai taupītu elektroenerģiju, bet… daļa pētījumu uzrāda 0,5 procentu ietaupījumu. Briseles Brīvās universitātes doktors Heks to izskaidro ar jaunām tehnoloģijām un zema energopatēriņa spuldžu ieviešanu. Pulksteņu grozīšanas pretinieki, piemēram, Belģijas asociācija pret vasaras laiku iebilst, jo lampiņu ietaupītās kilovatstundas aprij arvien vairāk izmantotās kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos.
Vācu doktors Builons neveiksmīgo mēģinājumu ietaupīt elektroenerģiju skaidro ar apgaismošanai nepieciešamās enerģijas objektīvu samazināšanos – ja 1960.gadā 25% enerģijas izmantoja apgaismošanai, tad 1983.gadā vairs tikai 10%, kaut arī patēriņš dubultojies. 1980.gadā ar vasaras laika ieviešanu patēriņu izdevās samazināt par 1,8% jeb par divām uz vienu stundu izslēgtām 60 vatu spuldzītēm katrā mājsaimniecībā… Ņemot vērā papildu apkuri aukstajos pavasara un rudens rītos, ietaupījums bijis par 0,1 tūkstošdaļu… Franči vasaras laika ieguvumu 1995. gadā (0,4% no valsts enerģijas patēriņa) pārrēķināja 1200 gigavatstundās jeb 267 tūkstošos tonnu ietaupītās naftas. Itāļi vasaras laika ietaupījumu (0,3% no valsts patēriņa) pārvērta naudas izteiksmē – 126 miljoni eiro katru gadu. Holandiešu konsultāciju firma “Research voor Beleid International” ES līmenī saskaitīja līdzīgu ietaupījuma procentu (0,3%), bet, atņemot apkures palielinātās izmaksas, no ietaupītajiem 2,5 miljardiem eiro palika tikai 800 miljoni. Vēl atņemot papildu degvielas izmaksas, kopīgais energoresursu ietaupījums ik gadus ES varot būt vairs tikai 200 miljoni eiro.
Veselība
Vasaras laiku pamatoti vaino bioritmu un miega jaukšanā. Buvē (Beauvais) firmas pētījumā atklāts, ka ārstu apmeklējumu skaits pieaug divas, trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9%), bet mazāks tas ir rudenī (par 8,5%). Šai laikā nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš (par 12%), bet samazinās citu zāļu pirkšana. Atzīts, ka vasaras laika ieviešanai nav nopietna iespaida uz veselību un pašsajūtas problēmas ir īslaicīgas.
Hronobiologa Reinberga un vācu pētnieka Haselkusa studijas apstiprināja: tikai pirmajā nedēļā jāpielāgojas jaunajam laikam, lai labi gulētu, pamostos, piemērotu ķermeņa temperatūru un pieceltos. Pēc divām nedēļām traucējumi pazūd. Leidenes universitātes hronobiologs doktors Kerkofs piebilst, ka arī pēc ilgas izgulēšanās nedēļas nogalēs iekšējais pulkstenis ir izjaukts.
Svarīga ir arī garīgā veselība, jo katrs izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildu stunda dod gan šo psiholoģisko veselību, gan fizisko veselību (gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu), gan drošības sajūtu. Pēdējā ir svarīga vecākiem vientuļiem cilvēkiem, kā arī bērniem.
Lauki
Visvairāk bažu ir par dzīvnieku veselību un fermeru darba apstākļiem. Vasaras laika pretinieki uzskata, ka zemniekiem pēc pulksteņu rādītāju pārbīdes no rītiem jāceļoties jau tumsā, bet pusdienlaika darbi jāpārceļ uz vakaru, tādējādi sev laupot kopīgu atpūtu ar ģimeni. Turpretim vasaras laika aizstāvji ar pētījumiem pierāda, ka gan cilvēki, gan dzīvnieki jaunajam laikam pielāgojas dažu dienu laikā.
Skoti vienīgie no Britu salu iedzīvotājiem sūdzas par neapgaismotiem ceļiem agrajos rītos. Eiropas dienvidu valstīs, kur tradicionāli lauku darbus cenšas padarīt līdz karstajai pusdienas saulei, atzinīgi vērtē papildu stundu darbam gaismā. It īpaši par to priecājas Austrijas vīndari.
Zinātnieki piezīmējuši, ka laika grozīšana izsauc infekcijas saslimšanas slaucamajām govīm, kuras izslauc vēlāk, un rezultātā – samazinā izslaukums. Vācu zinātnieki turpretim vienīgās negatīvās sekas atklāja nevis dzīvnieku, bet gan fermu strādnieku veselībā – agrās celšanās dēļ. Tomēr birokrātiskie pētījumi piemirst galveno: stundas grozīšana zemniekiem nenozīmē neko – kad jānovāc raža, tad to veic.
Vide
Lai gan šķiet, ka vasaras laiks nevar ietekmēt vidi, tomēr zinātnieki atklājuši paaugstināto mobilitāti. Jo gaisma ilgāk, jo cilvēki vairāk brauc ar auto. Zinātnieki ir pierādījuši, ka saules starojuma mijiedarbībā mašīnu izplūdes gāzes atmosfēru piesārņo daudz vairāk. Gaismā mašīnu izplūdes gāzes vairāk veido ozonu un peroksiacetlnitrātu. Tumsā ozons neveidojas.
Briseles Brīvās universitātes doktors Heks pētījumos pierādījis, ka vasaras laika ieviešana mudinājusi cilvēkus vairāk pievērsties atpūtai izbraukumos. Papildu stunda no rīta devusi papildus stundu vakarā, kas rada satiksmes sastrēgumus pilsētās pēc darba. Šai laikā viņš novērojis ozona koncentrācijas palielināšanos par 3,3 procentiem. Franču pētnieks Dešo konstatējis ozona līmeņa palielināšanos par 10 procentiem viscaur Francijā un vēl lielāku Parīzē. Turpretim par labu vasaras laikam ir Vācijas un Grieķijas vides ministrijas atzinumi: vakarā saules intensitāte nav tik stipra kā no rīta, lai veidotos ozons, bet, ja dienvidos nebūtu vasaras laika, tad rīta satiksmes maksimums ietrāpītos maksimālā saules radiācijas laikā.
Tūrisms
ADAS pētījumi Lielbritānijā skaidri pierādīja, ka, izmantojot papildu stundu vakarā, sporta un atpūtas aktivitātes brīvā dabā pieaug par 25 līdz 30 procentiem.
Atpūtas vietas neņem vērā papildu stundu, un tās tiek slēgtas ātrāk (restorāni, izklaides vietas). Vācijas likumi krodziņus zem klajas debess pieprasa slēgt jau desmitos vakarā, lai troksnis netraucētu pilsētniekiem iemigt. Bet pēc vasaras laika tūristi tikai ap deviņiem dodas pasēdēt ārpus telpām.
Holandiešu Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10 procentiem.
Viesnīcu un restorānu apgrozījums palielinās par pieciem procentiem (13,5 miljoniem), kas kopumā sektoram dod pieaugumu par trīs procentiem un rada 500 papildu darbavietas. Tādējādi ekonomiskais efekts skaidri parādās nevis elektroenerģijas taupīšanā, bet gan izklaides industrijas ienākumos.
Satiksme: aizmieg pie stūres un kavē
Doktors Kerkofs izanalizēja, cik nelaimes gadījumu septiņu gadu laikā varētu attiekties uz aizmigšanu. Seši procenti no visiem nelaimes gadījumiem saistīti ar iemigšanu, un tie nedaudz palielinās dažas nedēļas aprīlī un novembrī.
Vislielākās izmaksas saistītas ar transporta grafiku pārstrādāšanu. Francijā visas transporta kustības pārprogrammēšana prasot apmēram 1,5 miljonu eiro katrā laika pārbīdes reizē.
Secinājumi
Katram argumentam ir pretarguments. Visu, kas ietaupīts apgaismojumam, notērē apkurei no rītiem un kondicionieriem pusdienlaikā. Vasaras laiks jauc bioritmus, bet dod drošības sajūtu un laiku vakaros. Lauksaimniekiem tas it kā dod vairāk stundu, bet govīm – vairāk iekaisumu tesmeņos. Kas vietējam tūrismam dod ienākumus, tas starptautiskajiem pārvadātājiem zaudējumus. Videi mazāk piesārņojuma no rīta, bet vairāk vakarā…
Kaut arī daudzie pētījumi un analīzes nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu, ES dalībvalstis atbalsta vasaras laika režīmu. Vēl tikai parlamentam jānobalso par šo direktīvu, un tad arī no 2002.gada vasaras laiks sāksies marta pēdējā svētdienā pulksten 1.00 pēc Griničas laika.
Tāpat savi par un pret ir Latvijas valdības, kas vadījās no iedzīvotāju vairākuma viedokļa, šī gada 9.janvāra lēmumā pāriet uz vasaras laiku. “Kustība par Baltijas savienību” lēmumu vienīgajiem Baltijā atsākt pāreju uz vasaras laiku vērtē kā nekonsekventu, haotisku un neargumentētu politiku, kas traucē vienotas Baltijas ekonomiskās telpas veidošanos. Jo ne Igaunijā, ne Lietuvā laika maiņa netiks īstenota. Latvija jau tagad turas kopsolī ar Eiropas Savienību, kaut gan šogad tas vēl nebija jādara obligāti.
