Jolands Andževs, mūzikas pedagogs:
Biju izbrīnīts, ka šogad latviešu izpildītājiem dziesmas ir rakstījuši ļoti daudzi ārzemju komponisti. Vai tad mums trūkst savu komponistu? Man tas ļoti nepatika. Domāju, ka šie ārzemju komponisti vairāk vai mazāk raksta dziesmas tieši “Eirovīzijai”. To viņi dara par maksu. Iespējams, kāda viņu kompozīcija savulaik arī ir augstu novērtēta “Eirovīzijā”, tāpēc arī viņi ar to piepelnās. Man patīk, ka šogad dziesmas izpilda jaunie latviešu dziedātāji, jo tās ir jaunas sejas, lai gan neviens izpildītājs mani tā īpaši nepiesaistīja. Nebija arī nevienas melodijas, kas, pirmo reizi dzirdēta, iespiestos atmiņā, bet tas ir tikai mans viedoklis. Arī žūrijā vajadzētu izraudzīt neitrālus cilvēkus, kuri nepazīst dziedātājus, jo šobrīd cits citu vairāk vai mazāk pazīst, tāpēc ne vienmēr vērtējums ir objektīvs. Katrs savu paziņu cenšas pavilkt uz augšu. Protams, piesaistot žūrijai neitrālus cilvēkus, atkal ir vajadzīga nauda. Kopumā, noskatoties pusminūti garos materiālus par katra pusfinālista uzstāšanos, domāju ka varbūt šoreiz lai finālā uzvar grupa “PeR”, tad jau redzēsim, kā viņiem veiksies. “Eirovīzijā”, iespējams, Latvijai vajag piedalīties, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka latvieši balsos par igauņiem un lietuviešiem. Ja mēs būtu desmit Baltijas valstis, tad rezultāti būtu citādāki un punktu būtu vairāk.
Kaspars Maks, mūziķis:
Ja godīgi, tad es neskatos pārraides, kas ir saistītas ar “Eirovīziju”, jo visbiežāk tam neatliek laika, tomēr uzskatu, ka Latvijai ir jāpiedalās šajā dziesmu konkursā. Par to, kādas izredzes šogad būs mūsu dziedātājam vai dziedātājai, kas brauks uz Malmi, neņemos spriest. Daudz tiek diskutēts par to, cik vecam jābūt dalībniekam, kurš piedalās “Eirovīzijā”, bet, manuprāt, tam nav nekādas nozīmes. Galvenais, lai ir labs un baudāms priekšnesums, lai dziesmai ir laba melodija, kā arī teksts. Ļoti liela nozīme ir arī priekšnesuma šovam, jo ar labu izpildījumu vien būs par maz. Skatītāji visu vērtē kopumā. Tas jau ir pierādījies iepriekšējos gados. Esmu pārliecinājies, ka ārzemniekiem ir gluži cits skatījums, tāpēc, vērtējot gan iesniegtās dziesmas, gan to izpildītāju uzstāšanos nacionālajā pusfinālā un finālā, blakām Latvijas mūzikas ekspertiem vajadzētu būt arī kādam ārvalstu pārstāvim, lai gan, iespējams, tā arī ir. Runājot par gala balsojumu, parasti ir tā, ka klausītāji un skatītāji balso par to, kas patīk Latvijā, bet ne vienmēr tas, kas patīk mums, patīk arī ārzemniekiem. Iespējams, mūsu klupšanas akmens ir viss kopā – izpildījums, šovs, dziesmas izvēle, arī uzstāšanās kārtas numurs. Īpaši jau starptautiskajā konkursā. Pēdējos gados Latvija “Eirovīzijā” ir piedalījusies ar dažāda stila dziesmām. Varbūt šogad vajag kaut ko pavisam “kreizī”.
Rolands Melberds, mūziķis: Pēc abu pusfinālu noskatīšanās ir grūti spriest, kā varētu veikties mūsējiem, jo cilvēki “Eirovīzijas” dziesmu konkursu skatās visā Eiropā. Nevaru apgalvot, ka patīk dziesmas, kas izvirzītas Latvijas finālam. Katrā ziņā pusfināla dziesmas ir interesantas, jo tās izpilda jaunieši, nevis 50 un 60 gadus veci dziedātāji, kā tas ir populāri Norvēģijā vai Zviedrijā, kuri ir ieguvuši godalgotas vietas, piemēram, brāļi Olseni. Iespējams, ka jaunatne saprot Eiropas vispārējo kolorītu, lai gan “Eirovīzija” vairāk ir mājsaimnieču skatīts konkurss. Neņemos prognozēt, kura dziesma iekļūs finālā un tālāk tiks virzīta uz “Eirovīziju”. Uzskatu, ka žūrijā, kas vērtēs finālu, vajadzētu būt tikai pāris cilvēkiem no Latvijas. Pārējiem vajadzētu būt no lielākajām Eiropas valstīm. To pašu saku arī par dziesmu atlasi, jo Latvijā ieplūst aizvien vairāk cittautu mākslinieku. Parasti jau uzvar tā dziesma, ko vismazāk gaida. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka Eiropā patīk dziesmas, kas ir “pielīpošas”. Ir jābūt arī šovam. Pērn tas bija mūsu pārstāves Anmary lielākais trūkums. Ja, piemēram, es nonāktu pusfinālā vai finālā, neesmu pārliecināts, vai būtu gatavs izturēt lielo “Eirovīzijas” spriedzi. Tas pa spēkam ir jauniešiem.
