Pagājušā gada rudenī Latvijas Statistikas institūts un Valsts reģionālā attīstības aģentūra izdeva grāmatu “Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni.
Pagājušā gada rudenī Latvijas Statistikas institūts un Valsts reģionālā attīstības aģentūra izdeva grāmatu “Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas”. Vienmēr jau gribas zināt, kā izskatāmies “mēs” pārējo rajonu, pilsētu un pagastu vidū.
Pat tāda samērā neliela teritorija kā pagasts ir sarežģīts komplekss veidojums, ko veido tās iedzīvotāji, dabas resursi, infrastruktūra, kapitālieguldījumi un cits. Tādēļ teritorijas attīstības rādītājs var būt tikai sintētisks indekss, kas aprēķināts, sverot un sintezējot virkni pamatrādītāju. Pēdējie raksturo teritorijas attīstību katrs savā aspektā. Tos atsijājuši zinātnieki un praktiķi ilgstoša darba un tā rezultātu apspriešanas procesā. Pašreiz rajonu attīstības indeksa sintezēšanai izmanto vairākus pamatrādītājus.
Iekšzemes kopprodukta vērtība
Pēc pēdējiem 2002.gada datiem iekšzemes kopprodukta vērtība, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju gadā, bija 2433 lati, bet rajonos, izslēdzot valsts pilsētas,- tikai 1357 lati (nedaudz vairāk kā puse no iepriekšējā). Uz samērā pieticīgā fona izceļas Saldus, Rīgas, Valmieras un Aizkraukles rajons, kur rādītājs pārsniedz 1700 latus. Gulbenes rajonā iekšzemes kopprodukta vērtība ir 1301 lats uz rajona iedzīvotāju.
Bezdarba līmenis
Bezdarbs ir viena no smagākajām sociālajām problēmām valstī. Iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumi parādījuši, ka ģimenes ar bezdarbniekiem veido vienu no vistrūcīgāko un nabadzīgāko sociālajām grupām. Rādītāja trūkums – tas neaptver nereģistrētos bezdarbniekus un slēpto bezdarbu visās tā formās. Bezdarbnieku skaits pieder pie operatīvās statistikas, tādēļ varam izmantot 2005.gada 31.janvāra datus, kas ņemti Nodarbinātības valsts aģentūrā. Vismazākais bezdarba līmenis ir Ogres un Rīgas rajonā, kur tas nepārsniedz 6 procentus. Gulbenes rajonā reģistrētais bezdarba līmenis ir 10,3 procenti, bet Latvijā kopumā 8,6 procenti.
Centrālā statistikas pārvalde veic atsevišķu darbaspēka apsekojumu, šā apsekojuma galvenais mērķis ir iegūt informāciju par Latviju kopumā. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2004.gada 3.ceturksnī Latvijā bija 114,6 tūkstoši darba meklētāju jeb 10,0 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielums
Tiešie dati par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem pēc mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātiem rajonu skatījumā netiek izstrādāti. Datus par iedzīvotāju ienākuma nodokli iegūst no Valsts kases, varam izmantot 2002.gada datus.
Vislielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji ir Rīgas un Ogres rajona iedzīvotāji, kuri gada laikā samaksājuši vairāk nekā 96 latus, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Samaksāto nodokļu summa Gulbenes rajonā sasniedz 57 latus, bet rajonos vidēji 71 latu.
Nefinanšu investīcijas
Nefinanšu investīciju apjoma ziņā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju 2002.gadā, citiem rajoniem tālu priekšā ir Ventspils un Rīgas rajons – vairāk nekā 700 lati uz vienu iedzīvotāju. Gulbenes rajonā investēts 281 lats uz vienu iedzīvotāju, bet rajonos vidēji 408 lati.
Demogrāfiskā slodze
Tas ir “rādītājs, kas raksturo bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecību pret darbspējīgiem iedzīvotājiem”. Vismazākā demogrāfiskā slodze ir Rīgas rajona iedzīvotājiem. Gulbenes rajonā 2004.gada sākumā uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem ir 657 bērni un pensijas vecuma iedzīvotāji, bet rajonos vidēji 636.
Ekonomiski aktīvie uzņēmumi
To skaits uz 1000 iedzīvotājiem raksturo uzņēmējdarbības aktivitāti. Arī ar šo rādītāju priekšplānā izvirzās Rīgas rajons, seko Valmieras un Cēsu rajons. Gulbenes rajonā ir 10,6 ekonomiski aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir tuvu vidējam rādītājam rajonos.
Iedzīvotāju blīvums
Iedzīvotāju skaits uz 1 kvadrātkilmetru ir klasisks ekonomiskās ģeogrāfijas rādītājs. Tradicionāli uzskata, ka lielāks iedzīvotāju blīvums raksturo augstāku attīstības pakāpi, kaut gan pārmērība šeit nav vēlama. Vislielākais iedzīvotāju blīvums ir Rīgas un Ogres rajonā, bet Gulbenes rajonā ir 14,6 iedzīvotāji uz 1 kvadrātkilmetru.
Teritorijas pievilcības indekss
Par svarīgu rādītāju teritoriju attīstībā uzskatām teritorijas pievilcības indeksu, ko aprēķina kā pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, rēķinot uz 100 iedzīvotājiem jeb procentos pret iedzīvotāju skaitu pēdēja gada 1.janvārī. Ir pavisam maz rajonu, kas pēdējos gados spējuši palielināt iedzīvotāju skaitu. Gulbenes rajonā 2004.gadā šis samazinājums ir 3,7 procenti, bet rajonos vidēji – 2,4 procenti.
Lai varētu rajonus salīdzināt, rādītāji tiek standartizēti, atbrīvojoties no konkrētām mērvienībām un, rēķinot vidējo svērto vispārējās attīstības indeksu, katram standartizētajam analītiskajam rādītājam tiek piekārtots nozīmības svars, ko nosaka eksperti.
No 26 rajoniem pēc 2002.gada datiem esam sešpadsmitie, atstājot aiz sevis Jēkabpils, Madonas, Alūksnes, Preiļu, Krāslavas, Balvu, Ludzas rajonu. Tabulas lejasdaļā atrodas arī Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes rajons, bet šo rajonu stāvoklis faktiski ir labāks, jo aprēķinos nav ņemts vērā tāds faktors kā lielo pilsētu klātbūtne. Visu minēto rādītāju indeksi, izņemot bezdarba līmeni, mūsu rajonam ir negatīvi.
Līdzīgi var vērtēt citas teritorijas: pilsētas un pagastus. Augstāks attīstības indekss un rangs ir Stradu, Rankas un Jaungulbenes pašvaldībā, bet zemāks Galgauskas, Līgo un Beļavas pagastā. Pirmā līmeņa administratīvi teritoriālām vienībām – pagastiem, pilsētām – netiek rēķināta iekšzemes kopprodukta vērtība, tāpēc šo rādītāju var aizstāt ar zemes kadastrālo vērtību.
Protams, ar skaitļiem vien mūs novērtēt nevar. Katra valsts, katrs pagasts ir vienreizējs ar saviem ļaudīm un ainavām. Šie rādītāji atspoguļo vienīgi teritoriju saimniecisko attīstību, bet mums katram gribas dzīvot pievilcīgā, sakārtotā un attīstītā pašvaldībā.
Balstoties uz šiem rādītājiem, katrai Gulbenes rajona pašvaldībai ir piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss no 2004. līdz 2006.gadam.
