Kaut kādā sabiedrības daļā rūgst neapmierinātība ar jauno valdību, ko izveidoja Krišjānis Kariņš. Neapmierinātajiem man gribas jautāt – kādi tad vēl varianti bija iespējami? Vēlreiz sākt no gala riņķa danci un turpināt nemitīgu nominēšanu, kamēr izdodas? Man liekas, ja JKP un “KPV. LV” nespēja izmantot savu iespēju, kas tika dota, tad tā tomēr galvenokārt ir viņu pašu problēma. K.Kariņam izdevās. Ir, protams, jautājums, cik ilgi, bet pagaidām nav vērts ieslīgt sazvērestības teorijās. Ministru sastāvs nav ne izcili labāks, ne izcili sliktāks kā iepriekšējās valdībās, svarīgi ir, kā veidosies komandas darbs. Pats premjers, nenoliedzami, ir spilgts politiķis ar pieredzi, prātu un zināšanām. Viņš arī spēs Latviju godam pārstāvēt Eiropā un pasaulē atšķirībā, piemēram, no Valsts prezidenta, kur tiešām, kā mēdz jokot cilvēki, nemitīgi jāuztraucas, ka tik kas nenoiet greizi. Par ministriem nevar nepiekrist, ka ir daļai problēmas ar reputācijas jautājumiem, bet to var attiecināt ne tikai uz pieredzējušo politiķi Ilzi Viņķeli, kas tagad pārstāv “Attīstībai/Par!”, bet tikpat labi uz jaunpienācējiem, par kuriem pa-laikam mediji izrok kādus “skeletus no skapja”: nodokļu nemaksāšanu, interešu konfliktus un tamlīdzīgi. Kā tas tālāk ietekmēs kopējo darbu un valdības stabilitāti, grūti spriest, bet riski noteikti pastāv. Krusta gājienu pasludinājis jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns no JKP – var viņam tikai novēlēt izdošanos, jo sabiedrībai patiešām ir ļoti svarīgi ticēt tiesiskumam Latvijā. Lai nu kā, bet tieši juristi spēj tā sagrozīt baltu par melnu un otrādi, ka neviens vairs nesaprot, kas ir labi un kas ir slikti. Iespējams, nevar spriest tik primitīvi un tomēr. Viens gan ir skaidrs – ar kompetencēm tieslietu jomā J.Bordānam viss ir kārtībā. To gan īsti nevar teikt par, piemēram, jauno ministri labklājības jomā Ramonu Petraviču no “KPV LV” – tomēr ļoti svarīga nozare, bet no pirmajām publiskajām intervijām ir redzams, ka ar kompetencēm tur nav īsti labi. Iespējams, viņa ir kompromisa figūra vai soliņš partijai vienkārši bija par īsu. Bet vai vispār bija iespējams izveidot ideālu valdību? Tad jāpārfrāzē jautājums: vai vispār tas jebkad ir iespējams?
