Irīna Zeibārte, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā
Baltā pils tagad ir privātīpašums. Dzirdēts, ka viena no idejām varētu būt estrādes ierīkošana pilsdrupās. Īpašnieka vēlme – tas ir viens, taču jāņem vērā, ka runa ir par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Joprojām! Tam būs jābūt līdzsvarā – prasībām attiecībā pret pieminekli un īpašnieka vēlmēm un iecerēm. Savulaik, kad vēl strādāju Gulbenes muzejā, bija šis sapnis, ka muzejs reiz pārcelsies uz Balto pili. Šodien jau sāk likties neticami, ka pils varētu atdzimt. Cits variants – nojaukt pavisam un būvēt no jauna. Taču – tas vairs nebūs tas, kas bija. Tomēr analoģiski piemēri Latvijā ir. Un arī visā pasaulē. Rīgā tā ir atjaunots Rātsnams, Melngalvju nams. Viss ir atkarīgs no divām lietām: vai mēs principiāli atsakāmies no šī pieminekļa saglabāšanas, ja nevaram saglabāt; ja atrodas kāds – valsts, privātpersonas, organizācijas, fondi, apvienības – kas ir gatavs ieguldīt naudu, kas šajā gadījumā noteikti nebūs maza, var izvirzīt mērķi atjaunot Balto pili 1:1. Te saduras šīs te divas lietas, un… sapņi sagrūst. Patiesi žēl ir, ka ar pili notikusi ugunsnelaime. Nevajadzētu domāt, ka kāds to darījis tīšām. Tagad pils ir vēl bēdīgākā stāvoklī. Un tomēr tā ir valsts nozīmes piemineklis un diezin vai var zaudēt šo statusu, jo ir centrālā Vecgulbenes muižas apbūvē, kura arī ir valsts nozīmes piemineklis. Baltās pils īpašnieka izteikums par to, ka varētu šo ēku uzdāvināt valstij, drīzāk ir tikai emociju izpausme. Valstij tādā gadījumā būtu jāgrib pārņemt šo pieminekli. Taču jāņem vērā, ka sākotnēji šī ēka bija pašvaldības īpašums. Vai to var uzdāvināt pašvaldībai atpakaļ? Diezin vai. Pagājušā gada decembrī Gulbenes novada domei bija iespēja atgūt pili un Pils parku, nopērkot to. Tas nenotika tāpēc, ka pašvaldība apzinās, ko tas maksā! Tā ir nenormāli liela nauda, kāda vajadzīga, lai sakārtotu un uzturētu pili! Pašvaldības budžets ir tik liels, cik ir. Jāsaprot, ka tagadējais Baltās pils un Pils parka saimnieks tērē savus līdzekļus šīs vēsturiskās teritorijas kopšanā, uzturēšanā. Celiņi, zāliens, bruģis, dīķu kopšana, arī Pils parka apgaismojums maksā lielu naudu! Iedzīvotāji vēlas to visu izmantot par brīvu, taču ir starp viņiem arī tādi, kuri uzvedas pietiekami cūcīgi. Protams, saimniekam ir tiesības aplikt apkārt savam īpašumam sētu. Žēl, ja tā notiks. Gribas novēlēt saimniekam izturību! Jāmeklē varbūt kaut kādi finansējumi projektos, piesaistes no fondiem. Skaidrs, ka ir vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi. Te ar vienkāršu risinājumu, ar kaut kādu pašdarbību, manuprāt, iztikt nevarēs. Sabiedrībai vajadzētu pret Baltās pils īpašnieku izturēties ar cieņu un izpratni. Taču tas var notikt tikai tad, ja cilvēkiem mēģinās visu paskaidrot. Viņi to novērtēs. Tenkas un negatīvisms rodas tad, kad cilvēki kaut ko dzird pa ausu galam. Neziņa kaitē! Es novēlu veiksmi Baltajai pilij un gulbeniešiem!
Dzidra Šneidere, Gulbenes seniore
Mana pirmā vīra Harija Limmaņa vecmāmiņa ir bijusi baroneses Marisas vešeriene. Par to man savulaik tika stāstījusi vīramāte Elza Limmane. Vīramāte man tika rādījusi albumu, kuru viņas mammai dāvājuši baroni par labu darbu. Tur bija vēsturiskas fotogrāfijas. Rādīja man arī zelta gredzentiņus, kurus savai vešerienei bija dāvājusi Marisa. Marisa esot bijusi ļoti labestīga pret kalpotājiem, apdāvinājusi visus, kas viņai darījuši labu. Tagad Baltajai pilij pēc ugunsgrēka pilnībā ir zaudēts jumts. Vajadzēja varbūt mēģināt atjaunot! Baltā pils ir nozīmīgs Gulbenes vēstures piemineklis. Nezinu gan, ko īpašnieks var atļauties, jo viss jau maksā. Padomju gados Baltajā pilī tika dzīvojuši cilvēki. Gadījās apciemot. Redzēju pils iekšpusi, izstaigāju. Patika. Tās skaistās telpas, krāsnis, ozolkoka kāpnes. Kolēģe Raisa Prokofjeva mūs, kolēģus, toreiz veda ekskursijā pa pili, teica, ka zem tās ir plaši pagrabi, kuros uzturēties viņai esot bail.
Ance Lauva-Salnāja, novadniece, dzīvo Polijā
Būtu ļoti jauki, ja būtu iespējams Balto pili atjaunot, jo tā tomēr ir mūsu pilsētas vēstures daļa. Vecgulbenes muižas zirgu manēža taču tika atjaunota un pārvērsta viesnīcā… Un vai tas nav skaisti? Gulbenē nav tik daudz, ko apskatīt, un Baltā pils tomēr ir vēsturiski diezgan svarīga, bet diemžēl ilgu laiku tā nav bijusi tajā labākajā stāvoklī. Un tagad vēl tas ugunsgrēks… Cik vairs vispār baltuma no Baltās pils ir atlicis? Tā pārvēršas par graustu. Ja pils netiek atjaunota, tad vienīgais loģiskais risinājums laikam būtu to nojaukt. Neliekas pārāk droši turēt graustu pilsētā. Nevar zināt, vai kādreiz bērniem nav vēlme tur aiziet vienkārši ziņkāres dēļ, jo ir taču interesanti iet tur, kur nav atļauts, ir interesanti pastaigāt pa vecu ēku. Bet cik droši tas ir? Galu galā atbildīgi par Baltās pils nākotni ir tikai un vienīgi īpašnieki. Es gan priecātos, ja kaut kādā brīnumainā veidā graustu būtu iespējams pārvērst par skaistu un tūristiem tīkamu pili.
