Gulbenes un Balvu slimnīca labprātīgi parakstījušas līgumu par sadarbību medicīnisko pakalpojumu sniegšanā abu rajonu iedzīvotājiem.
Gulbenes un Balvu slimnīca labprātīgi parakstījušas līgumu par sadarbību medicīnisko pakalpojumu sniegšanā abu rajonu iedzīvotājiem.
Līgums stājās spēkā 1.jūlijā. Šāds divu ārstniecības iestāžu savstarpējās sadarbības piemērs Latvijā pagaidām vēl ir retums. To 13.jūlijā, viesojoties Gulbenē, atzina arī veselības ministrs Gundars Bērziņš. Ministrs tikās ar Gulbenes un Balvu rajona pašvaldību vadītājiem un mediķiem. Kopā ar viņu bija ieradies arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Abu slimnīcu kooperēšanās sākas ķirurģijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā. Turpmāk katra mēneša pirmās un otrās nedēļas nogalē akūtās ķirurģijas problēmas uzņemsies Balvu slimnīcas ķirurgi, bet trešajā un ceturtajā mēneša nedēļā – Gulbenes slimnīcas ķirurgi. Plānotās operācijas slimniekiem, kas guvuši dažādas traumas, veiks medicīnas speciālisti Gulbenē, bet operācijas, kurās nepieciešams izmantot endoskopu, notiks Balvos. Arī sadarbojoties ātrās medicīniskās palīdzības jomā, Gulbenes un Balvu slimnīca strikti nenodalīs rajonu robežas. Uz negadījuma vietu brauks tās slimnīcas mediķi, kuri tai būs tuvāk, lai maksimāli ātri sniegtu palīdzību.
Apzinot abu slimnīcu ārstu kvalifikāciju, secināts, ka Gulbenē ir skaitliski vairāk neirologu nekā Balvos, tāpēc pacientus ar infekcijas slimībām no Gulbenes rajona vedīs ārstēt uz Balvu slimnīcu, bet balveniešus, kam ir neiroloģiskas saslimšanas, ārstēs Gulbenes slimnīcā.
“Šāda sabiedrība ar kolēģiem, kas strādā Gulbenes slimnīcā, nav nejauša, doma par zināma veida apvienošanos radās jau krietni agrāk, jo sapratām, ka vieniem ar visu galā netikt. Abu slimnīcu sadarbība ir balstīta uz ārstu savstarpējo sapratni un korektumu. Mūsu sadarbība ir tikko sākusies, tāpēc kopīgi vērtēsim, kāda būs pacientu reakcija uz jaunievedumu,” teica Balvu slimnīcas galvenā ārste Irēna Sprudzāne.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča bilda, ka šādas sadarbības rezultātā vēlas abas puses – pacientus un ārstus – padarīt optimistiskākas.
“Mūsu sadarbība nebūs divu slimnīcu savstarpējā sacensība, kura ārstniecības iestāde labāka, jo domājam par to, kā slimnīcu darbu padarīt vēl intensīvāku, jo stacionārs ir intensīvas ārstēšanas iestāde, nevis vieta, kur cilvēks ārstējas ilgstoši,” teica M.Jaceviča.
Ārste atzina, ka arī rajona sociālās aprūpes iestādes ir pārpildītas, tāpēc, iespējams, mediķi būtu gatavi uzņemties arī slimnieku mājas aprūpi, kā tas notiek ārzemēs.
“Šāda ārstēšanās mājās valstij izmaksās lētāk, arī slimnieki bieži vien ātrāk atveseļojas, ārstējoties mājās, nevis slimnīcā,” piebilda M.Jaceviča.
G.Bērziņš norādīja, ka būtiska ir stacionāru darba pārkārtošana, lai tajos maksimāli samazinātos slimnieku uzturēšanās ilgums. Vairāk akcentējami ambulatoriskie pakalpojumi.
Ministrs atzina, ka abām slimnīcām nepieciešamas valsts investīcijas, lai notiktu to vēl lielāka modernizācija.
Viņš solīja, ka rajonu centru slimnīcas kā lokālās neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes turpmāk tiks attīstītas vēl vairāk.
V.Keris, uzrunājot tikšanās dalībniekus, norādīja, ka “ir jāveido sistēma, kurā medicīnas darbiniekiem darba slodze nebūtu ne par lielu, ne arī par mazu”. “Jāņem vērā arī pacienta intereses, tāpēc primārajai aprūpei jāatrodas maksimāli tuvu viņa dzīvesvietai. Diemžēl mums ir vismaz pusotru reizi mazāk ģimenes ārstu nekā attīstītajās valstīs, tāpēc viņi strādā ar pārslodzi. Ir jādomā, kā piesaistīt ģimenes ārstus laukiem. Darba alga vien nav noteicošā, jābūt arī sociālajām garantijām, ko nodrošina vietējās pašvaldības,” teica V.Keris.
