Kādas novada pedagoģes teikto (vārds un uzvārds redakcijai zināms) pierakstījusi Diāna Odumiņa
Pagājušās nedēļas spilgtākais notikums ir kārtējā pretendentu izvērtēšana, kandidējot uz Stāķu bērnudārza direktora amatu. Šovasar ir notikuši vairāki līdzīgi “konkursi”. Vēl vairāk to ir, ja palūkojamies atpakaļ ilgākā laika posmā. Gribas rezumēt, ko par to visu domā sabiedrība.
Tauta “šūmējas” un ir sašutusi, tomēr retais atļaujas atklāti paust savu nostāju, jo saprot, ka tādā gadījumā sekos represijas. Tas dzīvē jau ir vairākkārt pārbaudīts. Taču jājautā, vai mēs vispār dzīvojam demokrātiskā valstī, kur ir vārda brīvība!
Rodas iespaids, ka pašvaldība realizē šovu pēc šova. Pretendentu atlases laikā tiek apzināti izglītoti, pieredzes bagāti cilvēki un… nostumti malā. Zīmīgi, ka pretendenti no citiem novadiem mūsu izglītības iestādēs vadošos amatus nedabū. Lai cik izcili tie būtu! Priekšroka tiek dota izdevīgajām personām, lobējot tās. Noteicošā ir kaimiņu un draugu būšana. Visās šis vasaras pretendentu atlasēs uz izglītības iestāžu vadītāju amatiem tiek aizmirsts galvenais princips – “viens likums, viena taisnība visiem”, saskaņā ar kuru apņēmusies strādāt arī mūsu valsts Saeima.
Pretendentu atlasē uz vadošajiem amatiem izglītības iestādēs līdz šim bijis maz caurspīdības. Būtu labi, ja finālā šādās atlasēs novada domes deputātiem izvērtēšanai tiktu izvirzītas divas, nevis tikai viena kandidatūra. Varbūt arī būtu jādod deputātiem laiks apdomāties. Jā, šobrīd nolikums paredz kandidatūras apstiprināšanu tajā pašā domes sēdē, bet varbūt ir lietderīgi nolikumu mainīt? Galvenais tomēr ir labums, ko rezultātā gūtu sabiedrība. Nevajag pieņemt sasteigtus lēmumus. Vajag pozitīvu virzību, lai rezultātā nav rūgtu mieļu, kādas ir šovasar. Mūsu pašvaldības prakse ir jauno vadītāju izglītības iestādē izvēlēties ārpus tās kolektīva. Savādi. Katrā kolektīvā taču ir jābūt pēctecībai, jo katrā kolektīvā ir jāieaug. Tam vajag laiku.