Gulbeniete Indra Dreimane ir aizrāvusies ar latvisku jostu aušanu. Viņai, nenoliedzami, ir talants. Visticamāk, to viņa ir mantojusi no savas vecmammas, kura arī bijusi liela audēja, jo darinājusi aizkarus, galdautus, sienas dekorus.
Tēvs izgatavo jostu stelles
Indra nav redzējusi, kā vecmamma auda, toties atmiņā palikusi aina ar to, ka stelles aizņēmušas visu istabu. Kad vecmamma vairs nevarējusi paaust, tēvs stelles nolicis šķūnī. Staros veidojās amatnieku māja “Rožceliņš”, un tur bija vieta arī Indras vecmammas stellēm. Tad arī Indra “Rožceliņa” vadītājai Aijai Auzānei lūgusi, vai var braukt no Gulbenes uz Stariem un būt “Rožceliņa” dalībniece. “Aija vaicāja, ko es vēlos aust? Atbildēju, ka nezinu. Bet vienkārši – vēlos ļoti aust. Par aušanu es nezināju pilnīgi neko un arī tagad visu nezinu, bet es vēlos pateikties Aijai par sniegtajām zināšanām un atsaucību,” uzsver Indra, kura auž no 2015.gada rudens.
Lai aust varētu arī mājās, Indra lūgusi savam tēvam izgatavot mazās jostu stelles. “Jostas var aust arī uz lielajām stellēm, tomēr tā ir lielo steļļu nepraktiska izmantošana,” skaidro Indra. Lai arī tēvs sākumā atrunājies, ka neesot nekāds galdnieks, tomēr, Indras mudināts, izgatavojis stelles. “Tēvs man bija tāds tehnisks cilvēks. Darbs pie steļļu izgatavošanas ilga vairākus mēnešus, un tagad tās stāv man mājās. Liels paldies tētim par to!” stāsta Indra.
Nav tādas dienas, kad viņa nepiesēstos pie stellēm. Arī valsts svētku dienās Indra, visticamāk, audīs. Kad Indra apsēžas pie stellēm, tad viņas domas ir aizņemtas tikai un vienīgi ar aušanu. Lai arī aušana prasa lielu koncentrēšanos un pacietību, tā savā veidā ir pat meditācija, jo prāts tajā brīdī atslēdzas no ikdienas rūpēm.
Vistīkamākā – Lielvārdes josta
Vislabāk Indrai patīk aust Lielvārdes jostu, jo tur ir mainīgs raksta motīvs. Viņa ir uzaudusi trīs Lielvārdes jostas – gaiši pelēku, ķiršsarkanu un sarkanu. Pašai vistīkamākā ir sarkanā krāsā un gaiši pelēkā. Lielvārdes jostas aušanā tiek izmantots vilnas un linu diegs. Aši aužot, Lielvārdes jostu Indra spēj uzaust divās nedēļās. Arī citu novadu jostas izceļas ar rakstu daudzveidību un bagātību. Indra ir audusi arī Stāmerienas jostu, kā arī dižo Vecgulbenes jostu, kura ir gan platāka, gan raksts – sarežģītāks. Otrreiz Indra vairs tādu nevēlētos aust. Mēģināt uzaust viņa vēl gribētu kādas citas jostas, kurās arī ir latvju rakstu zīmes, piemēram, Beļavas vai citu tuvējo pagastu. “Rakstus pati neizdomāju, aužu pēc parauga. Aušanas tehnika ir sarežģīta. Tas nav tā, kā adīt vai tamborēt. Aužu ne tikai jostas, arī segas, lupatu celiņus, dvieļus, grāmatzīmes un vimpeļus. Un to daru Staros “Rožceliņā”. Mājās vairāk aužu jostas. Protams, aužot gadās arī kļūdas, tad ir jāārda. Lai prastu aust, nepieciešams treniņš katru dienu, citādāk nekas nesanāks,” zina teikt Indra.
Viņa ir novērojusi, ka pēdējā laikā cilvēkus arvien vairāk saista kultūrvēsturiskais mantojums – interesē latviskās jostas, īpaši Lielvārdes josta, tautas tērpi. Lai arī Indra pati līdz šim praktiski nav izmantojusi pašas austās jostas, tomēr viņa nenoliedz, kad būs atbilstošs tērps, iespējams, arī viņa pati sev ap vidukli apsies latvju zīmēm rotātu jostu.
