Kad ierodamies ciemos pie Sarmītes, redzam, ka viņai mājās nemaz nav garlaicīgi, jo katru dienu pēc darba viņu sagaida runči Pečuks un Pūka. Kaķi, kuri ikdienā saimnieko viņas mājā, nav šķērslis tam, lai dzīvoklī atrastos arī pamatīgs akvārijs, kurā mājo vairāku šķirņu dekoratīvās zivtiņas. Sarmīte atzīst, ka ir ļoti liels dzīvnieku draugs. Arī zīlītes un citi putni zina ceļu uz Sarmītes balkonu, jo viņa ir parūpējusies, lai barotavā tiem vienmēr būtu atrodama pārtika. Tiem, kuri nezina, jāpiebilst, ka Sarmīte nedzīvo laukos, kur dzīvnieki un putni ir pierasta lieta. Viņa dzīvo nelielā dzīvoklī Skolas ielas daudzdzīvokļu namā, un vietas tur pietiek gan pašai, gan viņas mīluļiem.
Sarmīte stāsta, ka Pečuku pirms diviem gadiem atradusi Gulbenes autoostas teritorijā. No sākuma nekas neliecinājis par to, ka kaķēnam būs tik sniegbalts un skaists kažoks, jo Pečuks esot bijis netīrs. “Tā arī bija pirmā un vienīgā reize, kad viņu mazgāju, tagad gan nekādas īpašas kopšanas runča kažokam nav. Tikai reizēm viņa kažoks tiek izķemmēts ar speciālu ķemmi. Tas arī viss,” teic Sarmīte. Tagad runcis savu saimnieci katru dienu uzticīgi gaida mājās. Kas zina, varbūt tā tiek izrādīta pateicība par to, ka pirms diviem gadiem Sarmīte viņu neatstāja likteņa varā.
Katram savs raksturs
Teiciens – cik cilvēku, tik dažādu raksturu – attiecināms arī uz Sarmītes runčiem. Proti, Pečuks ir aktīva dzīvesveida piekritējs. Ar savu saimnieci viņš katru dienu dodas pastaigās, mīl braukt mašīnā, bet, ja vakaros Sarmītei ir jāstrādā, tad Pečuks tiek ņemts līdzi. Mūzikas pasaule runcim noteikti, nav sveša, jo saimniece ir mūzikas skolotāja. Savukārt Pūka ir nopietns un nosvērts, dzīvo tikai dzīvoklī, reizēm skatās televizoru un šad tad ieelpot svaigu gaisu mēdz iziet tikai uz balkona. Ja dzīvoklī ierodas kāds svešinieks, tad Pūka nozūd no redzesloka. Viņš ir pilnīgs pretstats savam sugas brālim Pečukam. Sniegbaltā kažoka īpašnieka mīļākā nodarbe ir tāda pati kā vairumam sieviešu – staigāšana pa veikaliem. “Runcis ļoti mīl sēdēt man uz rokas. Šādā veidā mēs izstaigājam visu pilsētu, arī iepirkties mēs ejam kopā. Viņu pazīst pat Smiltenes veikalā, tur viņu darbinieki parasti pacienā ar ceptiem nēģiem. Pazīst arī mūsu “Maximā”. Kad pieejam pie plauktiem, kur ir ēdiens, tad viņš sāk dot bučas,” stāsta Sarmīte.
Naktī abi runči ir iecienījuši gulēt vienā gultā ar saimnieci. Darbu Sarmīti nogulēt nevar, jo katrs rīts tiek sagaidīts ar īpašu rituālu. “Tieši pulksten 7.15 Pečuks sāk man kodīt degunu, tā ceļot mani augšā,” saka Sarmīte.
Zivtiņu kopšana problēmas nerada
Sarmīte uzskata, ka gan kaķi, gan arī zivtiņu mītne – akvārijs – nenoliedzami relaksē un nomierina. Dekoratīvās zivtiņas – labeo, samus, cihlīdas, skalārijas, papagaiļzivis, barbusus, gurami – Sarmīte iegādājas Rīgā vai Madonā. Zivtiņu košās krāsas un nerimtīgā kustība piesaista uzmanību un sniedz patīkamas izjūtas. Savā starpā dažādu sugu dekoratīvas zivtiņas sadzīvo labi. Tikai vienu reizi, pamostoties no rīta, Sarmīti sagaidījis nepatīkams pārsteigums. “Biju nopirkusi neoniņus – zilas, mazas, spīdīgas zivtiņas, jo man tās ļoti patīk. Viņas naktī spīd, un kāda lielā zivs visus manus neoniņus pa nakti bija apēdusi. Viņa ieturēja pamatīgu maltīti. Toreiz viens neons maksāja vienu latu un desmit santīmus un es biju nopirkusi desmit. Nezināju, ka šīs zivis kopā vienā akvārijā nedrīkst atrasties,” atceras Sarmīte. Tagad viņa ir nolēmusi iegādāties dekoratīvo akvārija elementu – lielu pili, lai cihlīdām būtu kur paslēpties no citām zivīm. Sarmīte zina stāstīt, ka akvārija kopšana nekādas problēmas nesagādā. “Man ir 250 litru liels akvārijs. Jo akvārijs lielāks, jo mazāku kopšanu tas prasa. Vienu reizi mēnesī tikai jānomaina ūdens. Arī ar zivju barošanu nav nekādu problēmu. Iegādājos tām speciāli paredzētu barību. Bija reize, kad mājās nebiju divas dienas. Zivis, protams, šajā laikā netika barotas, un nekas nenotika. Šis akvārijs man ir trīs gadus, iepriekš bija mazāks. Par to samaksāju 150 latus, bet tagad ir doma iegādāties vēl lielāku akvāriju,” stāsta Sarmīte. Pečuks kā jau dzīvnieks ar mednieka instinktiem, protams, izrāda interesi par zivtiņām. Ir bijusi reize, kad Pečukam paveicies vienu zivi no akvārija arī izmakšķerēt. Laimējies noķert arī peli. Izdzirdot, ka uz balkona čivina zīlīte, viņš, uzstājīgi ņaudot, pieprasa saimniecei, lai tiktu izlaists ārā. Bet, lai īsinātu laiku, runcis mīl spēlēties ar saimnieces matu ruļļiem, celofāna maisiņiem, līst kartona kastē un pat sēdēt katlā. Bijusi reize, kad Pečuks pamatīgi pārsteidzis saimnieci. “Nāku mājās un dzirdu, ka viss rīb. Izrādās, runcis ieslēdzis radio un televizoru.”
