Katra jauna gada sākumā mēs atveram jaunu kalendāru, lai pakļautos tā likumiem, bet patiesībā kalendārs ir sens izgudrojums un par to mums stāsta vēsture.
Katra jauna gada sākumā mēs atveram jaunu kalendāru, lai pakļautos tā likumiem, bet patiesībā kalendārs ir sens izgudrojums un par to mums stāsta vēsture.
Kalendārs ir saraksts, kas rāda gada sadalījumu atsevišķās daļās. Kalendāri ir sacēluši pat nemierus, kas plosījās Rīgā poļu valdības laikā no 1584.līdz 1589.gadam, mēģinot ieviest gregorisko kalendāru. Pirmā latviešu kalendāra iznākšanas gads nav noskaidrots, bet ir zināms, ka 1758.gadā tāds jau bijis.
“Visvecākais kalendārs Alūksnes muzejā ir “Ķeizariskās Krievijas dārzkopības biedrības Rīgas nodaļas gada grāmata” no 1901.gada. Tajā var atrast interesantas ziņas, piemēram, par ananāsu, rožu, krizantēmu audzēšanu. Muzeja krājumos ir vairāk nekā 100 kalendāru – “Tautas palīdzības gada grāmata”, Tirdzniecības un rūpniecības, Baznīcas, Taisnības, Dzimtenes, Jauniešu, Rīgas latviešu, Ziemeļvidzemes, Limbažu, Valmieras, Strādnieku (1918.gads), Karavīru un citi. Kalendārā “Latgales Dziesmu svētki” (1940.gads) atrodami pēdējo pirmskara Daugavpils svētku koru, tautas orķestru, diriģentu saraksti. Vispopulārākais un vecākais ir bijis “Vidzemes kalendārs”- 1917.gadā jau izdots 125.gadagājums. Šajā kalendārā ir teika par Livonijas ordeņa Alūksnes pils celšanu Marijas pils salā. Interesants ir 1916.
gadā izdotais “Bēgļu kalendārs”, kurā uzrādītas adreses, darba piedāvājumi, sazināšanās biroju adreses, likums par bēgļu vajadzību nodrošināšanu,” stāsta Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Anita Rozniece.
Muzejā var apskatīt 1906. un 1911.gadā Alūksnes izdevēja Roberta Ķelles izdoto “Īsto Alūksnes kalendāru”. 1985.un 1986. gadā Alūksnē laikraksta “Malienas Ziņas” redakcija izdeva “Alūksnes gadagrāmatu.”
“Kalendārs gadu gaitā nav īpaši mainījies. Tajā ir četri astronomiskie gadalaiki,
12 zvaigznāji, vārda, svinamās dienas, augsti valsts un baznīcas svētki, stāsti, padomi, humors, receptes, daudz reklāmu (“Aldaris” un “Laima” jau sen ir pratuši sevi parādīt), pasta takses, dzelzceļa tarifi, īres nodokļi, medību noteikumi, lopu grūtniecības un putnu perēšanas laiks. 1937.gada “Latvijas kalendārā ” ir publicēti ievērojami notikumi Latvijā kopš 1160.gada. Īpaša vieta kalendārā tika atvēlēta tirgiem. Kalendārā varēja atrast laika ziņas visam gadam. Tās, iespējams, tika sagatavotas no pareģošanas grāmatām,” domā A.Rozniece.
