Diendienā gan vietējā laikrakstā “Dzirkstele”, gan citos laikrakstos lasām par to, cik gan salda būs dzīve Eiropas Savienībā.
Diendienā gan vietējā laikrakstā “Dzirkstele”, gan citos laikrakstos lasām par to, cik gan salda būs dzīve Eiropas Savienībā. Arī TV var dzirdēt to pašu.
Bet vai mēs padomājam, kam ES būs izdevīga? Biznesmeņiem, lielajiem zemniekiem, jā, tiem būs iespēja savus biezos makus piebāzt vēl biezākus. Bet mums, 1. un 2. grupas invalīdiem, pensionāriem, kas iztiek tikai no savas pensijas, vai tiem tas ir izdevīgi? Kādu labumu mēs gūsim? Vai līdz ar iestāšanos ES mūsu maki kļūs biezāki, vai arī tāpat kā līdz šim būs jāsamierinās ar pensiju indeksāciju 18 santīmu apmērā? Neesmu dzirdējusi, ka par šo jautājumu tiktu runāts. Šie cilvēki ir atstāti lēnai, mokošai nāvei. Vai tiešām nav taisnība tiem, kuri saka, ka mēs jau vienā Savienībā bijām? ES diktēs mums savus noteikumus, bet mēs, kā jau paraduši, lieksim savas muguras atkal jaunu, svešu kungu priekšā. Iespējams, ka arī tautas referendumus nedrīkstēsim rīkot. Vai zāles tāpēc kļūs lētākas? Vai maksa par komunālajiem pakalpojumiem samazināsies? Nē, taču! Lasot, ka “Latvenergo” elektrības maksu gatavojas sadārdzināt par 10 procentiem, šermuļi skrien pār kauliem! Praktiski viss ir “prihvatizēts”. Bet vai pie šā stāvokļa daļēji neesam vainojami mēs paši?
Kāpēc paaugstināja algas medmāsām un skolotājiem? Tāpēc, ka viņi aktīvi iestājās par savām tiesībām. Bet mēs? Tikai kvernam aiz muguras, bet acīs kaut ko baidāmies teikt! Piemērs: Gulbenē NVO pašvaldību vadītāji pārceļ no centra uz dziļu nomali. Tas ir pazemojums! Kā tur lai nokļūst invalīds, kurš sēž ratiņos? Tāpēc jau Invalīdu biedrības kopsapulcē nebija vajadzīgā skaita biedru, kuri balsotu. Mums jārīkojas! Pensionāru padomes priekšsēdētājai Līvijai Liepai un Invalīdu biedrības vadībai vajadzētu ierosināt tuvākajā laikā kopā ar citu pašvaldību tādām pašām organizācijām doties uz piketu pie Ministru padomes. Bez aktīvas darbības mēs neko nepanāksim. Transports šim pasākumam būtu jādod rajona un pilsētas domei. Un vēl: pensionāru padome laiku pa laikam apraksta rajona laikrakstā, kādas vietas apmeklējuši, kādus iespaidus guvuši. Bet vai ierindas pensionāram un invalīdam arī nevajadzētu ko līdzīgu? Es pati arī labprāt apmeklētu Latvijas skaistākās vietas. Mēs tikai aiz muguras ņurdam: “Pensionāriem, invalīdiem un suņiem ieeja aizliegta!” Bet kurš to ir uzdrīkstējies pateikt skaļi?
Inese Briede, invalīde
