Kam gan es atdotu glāstus un maigumu. Rītos, ja pretī man nevērtos acis ar saullēkta svaigumu?
Kam gan es atdotu
Glāstus un maigumu,
Rītos ja pretī man nevērtos acis
Ar saullēkta svaigumu?
Kam gan es atdotu
Prieku tik skanošu,
Mīlu tik glāsmainu,
Ja cauri dzīvei man blakus tu
nenāktu?
Kam gan es atdotu
Dziesmu, kas sirdī man,
Cilvēki nespētu pretī ja paņemt
Un likt,- lai tā skan?
Bet kam lai atdodu
Nemieru svelošu,
Sāpi tik dzeļošu,
Bēdu un asaru,
Skumjas pēc vasaras?
Kam lai to atdodu?
Kurš to paņemtu?