Ikviens no 14 Daugavas vanagu Gulbenes nodaļas un Gulbenes kultūras centra vīru vokālā ansambļa “Namejs” dalībniekiem dziesmā ir ķēniņš, jo gatavs stāties sardzē par karaļvalsti – Mūziku.
Ikviens no 14 Daugavas vanagu Gulbenes nodaļas un Gulbenes kultūras centra vīru vokālā ansambļa “Namejs” dalībniekiem dziesmā ir ķēniņš, jo gatavs stāties sardzē par karaļvalsti – Mūziku.
Šiem vīriem, kuri uz mēģinājumiem pulcējas piekto gadu, mūzika likta šūpulī, tāpēc viņi paši ir gatavi apliecināt, ka ir piedzimuši ar dziesmu uz lūpām. Tur tā skanēs tik ilgi, kamēr viņi dzīvos.
Kolektīvu veido dziedātāji, kuriem uz pleciem jau krietna gadu nasta, bet tā netraucē viņiem divas reizes nedēļā pulcēties mēģinājumos, lai ansambļa vadītāja Edgara Mārtinsona vadībā apgūtu jaunas un skanīgas dziesmas.
Nāk no dažādiem kolektīviem
Ansambļa dalībnieki atceras, ka kolektīva pirmsākums rodams 1998. gada 4. februārī, kad notika pirmais jaunā sastāva mēģinājums, lai gan ideja par vīru vokālā ansambļa izveidi Gulbenē kā labs aromāts gaisā virmoja krietni agrāk. Gulbene ir mazpilsēta, kur cilvēki viens otru pazīst ne tikai darbā, bet arī vaļaspriekos. Lielākā daļa no “Nameja” dalībniekiem jau bija dziedājuši Luda Sedlenieka vadītajā ansamblī, vēl citi – kolektīvos ārpus Gulbenes.
Ansambļa dalībnieks Jāzeps Romulis stāsta, ka vēl nesenā pagātnē darbojies kādreizējā sadzīves pakalpojumu kombināta vīru vokālais ansamblis Māras Mezītes vadībā. Tad kolektīvs likvidējies, un uz brīdi iestājies pārtraukums.
Tomēr mīlestība uz dziesmu kā kvēloša ogle gruzdējusi vīru sirdīs līdz brīdim, kad tai uzliesmot likusi gulbenieša Ēvalda Strazda dzīvesbiedres Laimas mudinājums atjaunot vīru vokālo ansambli.
“Vēlēšanās dziedāt nozīmē daudz, bet ar to nepietika. Vajadzēja rast jaundibinātā jeb pareizāk būtu sacīt – atjaunotā – kolektīva vadītāju. Bijām priecīgi, ka šo ne vieglo darbu uzņēmās talantīga mūziķe un brīnišķīgs cilvēks Daira Karole, veiksmīgi apvienojot darbu skolā, mājās un kultūras namā,” stāsta J.Romulis.
Atkal ieskanas vīru balsis
Mēģinājums sekoja mēģinājumam. Vispirms dziedātāji apguva Vijas Poļakas komponētās melodijas. Jau 1998.gada 21. martā, kad mūzikas un teksta autore svinēja 70. dzimšanas dienu, vīri viņu jubilejā sveica ar dziesmām.
Sākumā kolektīvs izvēlējies nosaukumu “Cītars”, bet, kad gadu vēlāk tā vadību uzņēmies rajonā pazīstamais kordiriģents Edgars Mārtinsons, kolektīvs atkal svinējis vārda došanas svinības, izvēloties nosaukumu “Namejs”.
“Piecu gadu darbības laikā bijuši dažādi brīži. Ne reizi vien esam strīdējušies par repertuāra izvēli un bijuši paškritiski, apzinoties, ka ne vienmēr spējam apgūt sarežģītas melodijas. Nenākas viegli atzīt, ka jāņem vērā arī gadi, lai gan sirdī visi esam jauni. Esam gandarīti, ka ar ansambļa vadītāja prasmi un uzstājību spējām pārvarēt sākotnējās grūtības un dziesmas ieskanējās,” atzīst ansambļa dalībnieks.
Šodien vīrus vairs nespēj biedēt melodija, kas izdziedama četrbalsīgi. Apgūstot repertuāru, bieži izskanējis pa nopūtai, ka kolektīvam joprojām nav izdevies rast koncertmeistaru. Tāpēc namejieši pateicas pianistēm, kas viņus “glābj’ koncertos. Tās ir Daira Karole, Laura Anže, Inga Kalniņa un Sarmīte Semjonova.
Repertuārā ir 90 dziesmas
Piecu gadu laikā kolektīvs apguvis vairāk nekā 90 patriotiskas, liriskas un klasiskas melodijas. Par “zelta fondu” dziedātāji uzskata dziesmu “Lūgšana” un “Sanktus” Imanta Saksa un Edgara Račevska apdarē. Klausītāju atzinību koncertos gūst arī Jāzepa Vītola dziesma “Mežezers”.
“Šobrīd, gatavojoties piecu gadu jubilejas koncertam, vīri steidz apgūt dziesmas “Pie tēvu zemes dārgās”, “Mantojums” un citas. Ceram, ka koncertā, kas 10.maijā notiks Gulbenes kultūras centrā, klausītāji dzirdēs arī Edgara Račevska dziesmu “Kā tev iet, strēlnieciņ?”, “Ir tāda zeme” un “Nomedītais mednieks”. Pirmo reizi klausītāju vērtējumam “Nameja” vīri skandēs melodiju Imanta Saksa apdarē “Dziesma par Nameju”,” J.Romulis iepazīstina ar jaunapgūtajiem skaņdarbiem.
Joprojām neizdodas izveidot kori
Kopš pirmās dienas, kad vīri sanāca kopā pirmajā mēģinājumā, joprojām dzīvo cerība no ansambļa izveidot rajona vīru kori, tajā apvienojot dziedātājus no visiem pagastiem. Vairākos no tiem aktīvi darbojas vīru vokālie ansambļi.
Tomēr pagaidām “Nameja” dziedātājiem sapni īstenot nav izdevies. Tā vien šķiet, ka Gulbenē un rajonā vīru nav. Dziedātāji nenoliedz, ka bijuši dažādi brīži, bet tos pārvarēt palīdzējusi dziesma. Piecos kolektīva darbība gados koncertēts Gulbenē, pagastos un ārpus rajona robežām. Vīri dziedājuši Rīgā, Alūksnē, Salaspilī, Lēdmanē, Ļaudonā, Dagdā, Krāslavā un citur.
“Katra uzstāšanās palīdzējusi apzināties un stiprināt pārliecību, ka mēs varam, kā arī rast jaunus draugus, jo dziesma neprasa, no kurienes tu nāc, cik tev gadu. Dziesma mudina satikties un būt kopā,” saka J.Romulis
Ar daudzveidīgām tradīcijām
Ansamblis “Namejs” darbības laikā ir ieviesis vairākas tradīcijas. Viena no tām – ik gadus pavasarī kultūras centrā organizēt koncertu.
“Tomēr dažkārt jūtamies sarūgtināti, ka dziedātāju ieguldītais darbs gulbeniešiem ir vienaldzīgs. Piemērs tam bija 2002. gada koncerts, kas notika 18. maijā, tajā kopā ar mums dziedāja arī sieviešu vokālais ansamblis “Gauja” no Cēsīm. Bija patiess prieks par vieskolektīva, kas kopā darbojas 40 gadus, kvalitatīvo sniegumu, bet zālē klausītāju bija maz,” stāsta J.Romulis.
“Nameja” vīri ir iniciatori ikgadējam rajona vīru vokālo ansambļu sadziedāšanās pasākumam. Katru gadu kopkoncerts notiek pagastā, kurā darbojas vīru vokālais ansamblis. Dziesmotais pasākums noticis Gulbenē, Jaungulbenē un Kalnienā. “Nameja” dziedātāji cer, ka šogad to izdosies noorganizēt arī Tirzā.
Pārsteidzošs ir dziedātāju dzīvesprieks un neizsīkstošā enerģija.Tasnekas, ja arī kādreiz sevi liek manīt kāda kaite. Tā piemirstas, tiklīdz ieskanas dziesmas pirmās taktis. Kolektīvs labprāt kopīgi atpūšas, neaizmirstot godināt jubilārus. Šie pasākumi izvēršas par interesantiem un jautriem, jo kopā ar “Nameju” gandrīz vienmēr ir arī kāds cits dziesmas mīlošs kolektīvs. Par vīru sniegumu vienmēr priecājas arī viņu dzīvesbiedres, kuras, izrādās, esot arī pirmās kritiķes un neskopojoties ne ar labiem, ne aizrādošiem vārdiem. Vīri atzīst, ka, dodoties uz mēģinājumiem, bieži jāatsakās no plānotiem ikdienas darbiem, tāpēc ir labi, ja ģimenē valda abpusēja sapratne.
Fakti
No 1998. līdz 1999. gadam ansambli vada Daira Karole. No 1999.gada – Edgars Mārtinsons.
Ansamblī dzied Jānis Bundulis, Jāzeps Romulis, Imants Eniks, Arvīds Sebris, Arvīds Paipals, Uldis Sirmais, Ēvalds Strazds, Staņislavs Tarass, Andrejs Sekačs, Juris Sjomkāns, Ārnis Gāters, Harijs Romans, Andrejs Pērkons.
Neilgu laiku kolektīvā dziedājuši: Jānis Kuzāks (miris), Ēriks Ābrams un Arvīds Rakstiņš.
Nesen kolektīvam piebiedrojies arī Nikolajs Merovskis.
