Gulbenes bibliotēkā vakar notika “Europe Direct” informācijas punkta un Vides ministrijas organizētā konkursa skolēniem “Tu regulē klimata pārmaiņas” noslēgums.
Gulbenes bibliotēkā vakar notika “Europe Direct” informācijas punkta un Vides ministrijas organizētā konkursa skolēniem “Tu regulē klimata pārmaiņas” noslēgums. Konkursu organizēja Eiropas Komisijas kampaņas pret klimata pārmaiņām gaitā.
Konkursa laikā skolēniem bija jāatbild uz jautājumiem par vidi un ekoloģiju. Ļoti labus rezultātus uzrādīja Zane Žīgure no Lejasciema vidusskolas, Laura Aizkalniete, Anete Sietiņa, Linards Siliņš, Ieva Kažmere, Ilva Korule no Gulbīša vidusskolas. Viņi, tāpat kā citi konkursa dalībnieki, saņēma balvas no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.
Interesanti, ka noslēguma pasākumā piedalījās Uldis Klepers – Egila Birznieka jauno ģeogrāfu skolas prezidents. Ar klimata pārmaiņu kampaņu Eiropas Komisija uzrunā pilsoņus visā Eiropas Savienībā, vairo izpratni par klimata pārmaiņām un informē, kā ikviens var cīnīties pret tām. Kampaņa sniedz praktiskus, viegli īstenojamus ieteikumus, kā cilvēkiem likt apzināties viņu personisko atbildību un iespējas iesaistīties cīņā pret klimata izmaiņām. Ko mēs katrs varam darīt? Neaizmirst izslēgt gaismu, kad tā nav nepieciešama; iepērkoties izmantot vairākkārt lietojamu maisiņu; šķirot atkritumus; aizgriezt ūdens krānu zobu tīrīšanas laikā – tā mēs ietaupīsim vairākus litrus ūdens. Atvienojot mobilo telefonu no lādētāja, līdzko baterija ir uzlādēta, mēs velti neizšķiedīsim elektroenerģiju. Pat nelielas izmaiņas mūsu ikdienas rīcībā var palīdzēt siltumnīcas gāzu emisijas novēršanā, nepasliktinot dzīves kvalitāti.
Klimats mainās dabisku cēloņu dēļ, tomēr zinātnieki uzskata, ka globālajā sasilšanā vainojams ir galvenokārt cilvēku darbības izraisītais piesārņojums. Mums jācenšas vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus – biomasu, sauli, vēju, ūdeni un citus.
Klimata pārmaiņas ir ilgtermiņa problēma, tāpēc Eiropas Savienībai jāpanāk starptautisks līgums par rīcības plānu pēc 2012.gada. Šo līgumu būtu jāparaksta lielajiem piesārņotājiem, piemēram, Ķīnai un ASV.
Nolīgumam jāveicina tīro tehnoloģiju izmantošana, kā arī jāatvieglo pielāgošanās klimata izmaiņām, no kurām nav iespējams izvairīties.
