Ja rudens vai ziemas vidū sākat ilgoties pēc saules, varat doties ļoti jaukā ceļojumā uz mūžīgā pavasara salām – Kanārijām.
Ja rudens vai ziemas vidū sākat ilgoties pēc saules, varat doties ļoti jaukā ceļojumā uz mūžīgā pavasara salām – Kanārijām.
Tiek solīts, ka tur varēsiet fantastiski atpūsties, peldoties debešķīgā ūdenī, tverot glāsmainos un siltos saules starus un baudot tūristiem paredzētās izklaides.
Ka tā tiešām ir, pārliecinājās arī vairāki Gulbenes rajona izglītības iestāžu vadītāji un uzņēmēji, kas pagājušā gada novembra nogalē devās nedēļas ceļojumā uz šīm skaistajām salām.
“Latvijā tobrīd bija samita brīvdienas, bet mums maršruts “televizors – gulta – galds” negāja pie sirds, tādēļ arī nolēmām doties ceļojumā. Otrs iemesls – laika apstākļi, mums gribējās atcerēties vasaru,” stāsta rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone. Rajona izglītības darbinieki ceļo kopš 2000.
gada, kad pirmo reizi devās ceļojumā uz Ēģipti.
“Ceļojot mēs kļūstam draudzīgāki, un bariņā ir arī lētāk, turklāt varam visu plānot paši. Šoreiz ceļojumā devāmies 30 cilvēku grupa. Kanāriju salas bija tālākais jaunās Eiropas punkts, tik tālu līdz šim nebijām bijuši,” stāsta Liāna.
Zeltains iedegums iegūstams viegli
Ceļotāji ar lidmašīnu nolaidās Grankanārijas salas (trešā lielākā Kanāriju arhipelāga sala) galvaspilsētā Laspalmā, bet pēc tam ar autobusu tika aizvizināti līdz Plajas del Ingles pilsētai, kur apmetās trīszvaigžņu viesnīcā.
“Viesnīcas tur atrodas gar visu okeāna malu, tām līdzās ir skaisti dārzi, daudz baseinu ar dažādām ūdens temperatūrām, džakuzi, bet turpat netālu arī Atlantijas okeāns,” stāsta ceļotāja.
Laikā, kad Liāna atpūtās Kanāriju salās, tur valdīja jauki laika apstākļi. “Lai gan arī tur tobrīd bija ziema, gaisa temperatūra sasniedza 23 līdz 27 grādus. Vējš bija diezgan liels, bet ļoti silts. Aizvējā gan saule ļoti karsēja, bez sauļošanās līdzekļiem un saulesbrillēm tur neiztikt. Ja ir vēlēšanās nosauļoties, to var izdarīt bez liekas piepūles, daudzi mūsu grupasbiedri mājās atgriezās ar skaistu zeltainu iedegumu,” stāsta Liāna.
Bauda gastronomiskās izvirtības
“Šoreiz izvēlēta viesnīca, kas piedāvā brokastis un vakariņas, jo tad par sadzīvi vairs neesot jāuztraucas.” Ar ēšanu nudien nebija nekādu problēmu. Mielojāmies pie zviedru galda, tā bija absolūta izvirtība. Galds bija tik bagātīgs, ka nebija iespējams pat visu pagaršot, citādi organismā varēja sākties vētra,” stāsta Liāna. Bijuši gan dažādi dārzeņu, gan gaļas ēdieni, arī jūras veltes. Protams, bija arī ēdieni, kas šķita nebaudāmi, taču tad varēja izvēlēties ko citu.
“Viesnīca ar brokastīm un vakariņām, apdrošināšana un lidostas nodoklis kopā vienam cilvēkam izmaksāja apmēram 500 latus,” atklāj ceļotāja.
Kanāriju salās, šķiet, ir iespējams viss, galvenais, lai tūrists ir spējīgs maksāt.
“Mēs noalgojām gidi. Viņa bija igauniete, kas piecus gadus jau dzīvo Grankanārijā, viņa runāja krievu valodā, jo angliski mēs visu nevarējām saprast. Taču tūristiem, kas turp dodas, jārēķinās, ka vietējie runā tikai angliski vai spāniski. Gide izstāstīja, kādas iespējas tur tiek piedāvātas, bet mums atlika vien izlemt, kurp gribam doties. Ekskursijās vidēji viens cilvēks iztērējis 200 eiro,” stāsta Liāna.
Aplūko eksotiskus augus un dzīvniekus
“Grankanārijas salu sauc arī par mazo kontinentu, jo tā ir vienīgā vieta uz pasaules, kur tik mazā vietā ir tik daudz dabas joslu. Tur var redzēt gan izvirdušas un sacietējušas melnas lavas klajumus, kur nekas neaug, gan arī brīnišķīgus dārzus un zaļus mežus. Augi, ko mēs Latvijā audzējām speciāli, tur aug brīvā dabā, turklāt tie ir tik skaisti un daudzkrāsaini, ka cilvēks jūtas pārlaimīgi,” atzīst Liāna.
Grankanārijas salā viņa kopā ar citiem devās apskatīt Palmitas parku ar skaisto tropu oāzi, 200 šķirņu kaktusiem, tauriņu māju, neskaitāmām papagaiļu šķirnēm, orhidejām, Kolumba muzeju, vecpilsētu ar tās senlaicīgajām celtnēm, kas labvēlīgā klimata dēļ saglabājušās pat kopš 12.gadsimta.
“Bijām aizbraukuši arī uz Grankanārijas salas augstāko virsotni Les Nieves, no kuras ir saskatāms izdzisušais Teides vulkāns, kas atrodas uz 100 kilometrus tālās Tenerifes salas,” stāsta Liāna.
Ceļotāji devās arī uz Tenerifi un tās slaveno Loro parku, kur iespējams redzēt delfīnu, jūras lauvu, dresētu papagaiļu šovus, tur esot pat speciāla ledus māja pingvīniem. Bijusi iespēja viesoties arī vietējo iedzīvotāju mitekļos – alās, kur visu gadu neatkarīgi no āra gaisa temperatūras ir 18 līdz 22 grādi.
Tūristi – galvenais peļņas avots
Ja kāds vēlējās, varēja doties arī zvejā, taču haizivis gan neesot izdevies noķert. Kanāriju salas ir sērfotāju paradīze, jo viļņi tur dažkārt sasniedz pat vairākus metrus, arī burāt tur var 365 dienas gadā. Turp noteikti jādodas arī golfa cienītājiem, jo tur ir ļoti jauki un labi uzturēti golfa laukumi, turklāt pirmais laukums salās ir ierīkots jau tālajā 1891.gadā.
“Ja ir vēlēšanās, tūristi var paši noīrēt mašīnu, taču tad viņi riskē iekulties nepatikšanās, jo ieliņas ir ļoti šauras un līkumotas, lai tur izbrauktu, ir jāzina nerakstītie likumi. Var arī doties pastaigās, interesantākā dzīve sākas vakarā, tad sāk darboties tirgi, ikvienu gaida klubiņi, diskotēkas un dažādas citas izklaides. Atpūta viņiem ir lielā cieņā. Žēl, ka samits pie mums netika organizēts februārī, jo tad viņiem notiek lielais karnevāls, ko pielīdzina Riodežaneiro karnevālam,” stāsta ceļotāja. Par tūristiem tur tiek īpaši gādāts, jo tas ir galvenais peļņas avots.
Kanāriju salās tiek solīta arī lēta iepirkšanās, jo tur ir beznodokļu zona. Taču, kā Liāna atklājusi, īstie firmas ražojumi nav nemaz tik lēti, vienīgi tur var atrast jaunākos izstrādājumus. Savukārt viltojumi tiešām ir nopērkami ļoti lēti. Gulbenieši labprāt iegādājās arī vietējos ražojumus – kaktusu ievārījumus, vītināto gaļu, žāvēto augļu “šokolādi”.
Atpūta salās bijusi fantastiska, tikai, kā atzīst Liāna, nedaudz par īsu. “Kanāriju salās izdevās izbaudīt debešķīgas sajūtas. Daba tur ir vienkārši brīnišķīga. Saullēkti un rieti okeānā, vulkāni, krāšņi dārzi, peldes, dažādas sevis lutināšanas terapijas, masāžas, šopingi – tas bija varens izjūtu kokteilis. Kanāriju salās priecājas gan sirds, gan dvēsele, gan arī miesa, turp noteikti ir vērts doties, taču tas ir jādara tad, kad pie mums vasara jau ir aiz kalniem,” piebilst Liāna.
