Pavasarī, kad zied ābeles, reizēm var novērot, ka atsevišķos zaros ziedu vainaglapiņas ir nobrūnējušas un izvirzījušās, bet neizplaukušas. Pārbaudot šādu ziedpumpuru, tā iekšpusē atrodams ābeļziedu smecernieka kāpurs vai jau kūniņa.
“Ābeļziedu smecernieks – vabole visbiežāk sastopama uz ābelēm. Ir novērots, ka tā maksimāli invadē atsevišķas ābeļu šķirnes, kurās jau ieriesušies ziedpumpuri. Šis kaitēklis lielākus postījumus nodara nekoptos dārzos. Pieaugušas vaboles kaitējums ir maznozīmīgs. Vislielāko postījumu nodara kāpurs, izgraužot zieda iekšējās daļas un turpat arī iekūņojoties,” stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta vecākais inspektors Imants Kārkliņš.
Pārziemo zemsedzē
Pieaudzis kaitēklis ziemo zemsedzē, uz koka stumbra un mežmalās. Kad vidējā diennakts temperatūra sasniedz plus 6 grādus, vaboles atstāj ziemošanas vietas un pārvietojas uz ābeļu zaru vainagu. Parasti tas ir marta beigās vai aprīlī. Masveidā tās parādās aprīļa trešajā dekādē. Olu dēšana sākas ziedpumpuru izvirzīšanās laikā. Smecernieka mātīte izgrauž nelielu caurumiņu ziedpumpurā un tur iedēj vienu oliņu, no kuras attīstās kāpurs. “Lai konstatētu kaitēkļu iziešanu no ziemošanas vietām un pārvietošanos uz ābelēm, uzmanīgi ir jāapskata ābeļu zari, īpaši augļzariņu ziedpumpuri. Vaboles ir ļoti līdzīgas zariņu krāsojumam. Konstatējot to parādīšanos, vainaga pamatnē izklāj plēvi un, to pārvietojot, nokrata 50 ābeļu zarus. Ja atrodam 8 līdz 20 vaboles, tas jau ir kritiski, tāpēc jāsāk apkarot kaitēkli,” norāda I.Kārkliņš.
Apkarošanas pasākumi
Lai cīnītos ar kaitēkli, ābeļdārzam ziemas periodā jāpiesaista putni, izvietojot barotavas. Putni ziemā nolasa no stumbra ziemojošās vaboles, ziedēšanas laikā tie iznīcina vaboles ābeļu vainagā, kā arī kūniņas un kāpurus no invadētajiem ziediem. Jāveic regulāra apdobju apstrāde. Jūlijā uz ābeļu stumbriem jāizliek kaitēkļa ķeramās jostas. Mazdārziņā var nolasīt kaitēkļu bojātos ziedus. “Visefektīvākais paņēmiens pirms smecernieka olu dēšanas ir smidzinājums ar insekticīdu, kas satur darbīgās vielas: tiametoksamu, dimetoātu, deltametrīnu, alfa – cipermetrīnu, lambda – cihalotrīnu un esfenvalerātu.
