Mūsu pilsēta ar katru gadu kļūst sakoptāka, tikai viens pilsētas stūrītis mani ļoti sāpina. Tas ir, braucot pa Brīvības ielu, uz barona Volfa pils pusi.
Mūsu pilsēta ar katru gadu kļūst sakoptāka, tikai viens pilsētas stūrītis mani ļoti sāpina. Tas ir, braucot pa Brīvības ielu, uz barona Volfa pils pusi.
Tagad visu klāj balta sniega sega, bet pēc pāris mēnešiem tur būs redzami grausti, sevišķi ielas kreisajā pusē. Kas notiek ar mūsu luterāņu baznīcu? Daudzas baznīcas šajos gados atjaunotas, uzbūvētas jaunas. Kāpēc šis kultūrvēsturiskais piemineklis aiziet bojā? Vai tiešām mūsu rajonā vairs nav evaņģēliski luteriskās draudzes? Es tikai dažus tantukiņus redzu iznākam no baznīcas. Manā jaunībā jauniešu bija pilna baznīca, sevišķi mums patika Ādolfa Čopa sprediķi. Viņš komercskolā pasniedza ticības mācību un bija beidzis filozofijas un teoloģijas fakultāti.
Deviņdesmito gadu sākumā no Kanādā dzīvojošiem latviešiem atveda saziedotu prāvu naudas summu. Tad vēl pilsētā dzīvoja celtnieks – speciālists Gastons Edolfs. Viņš teica, ka nu torni varēs atjaunot. Nauda bija iedota mācītājam, viņam radās versija, ka nauda nozagta. Tad nozāģēja skaisto Lejasciema draudzes mežu vairāk par 6000 latiem. Kur nauda? Mūsu labvēlis Fricis Flūgs saveda no Vācijas mēbeles un iekārtoja mācītāja māju, lai būtu kur apmesties virsmācītājam, kad iebrauc. Ar kādām tiesībām mācītājs H.Grigals visu paņēma sev? Kāpēc ērģeles, ko 1936.gadā draudze dāvināja baznīcai, pārdeva Kaltenes draudzei? Kur palika nauda?
Gulbenē, Pamatu ielā 14, iekārtoja Diakoniju. Šeit mēbeles un pārējo inventāru saziedoja Vācijas draugi. Kur tas viss palicis šodien? Kā tā drīkst saimniekot?
Pagājušajā gadā saņēma ziedojumā naudu no Dānijas. Sāka labot baznīcas jumtu, šodien jumts ir vēl caurāks. Kur palikuši torņa akmeņi, kas bija pie baznīcas? Kur palikuši grīdas dēļi?
Tas nozīmē, ka baznīcai nav īsta saimnieka, bet draudzes locekļi neliekas ne zinis. Vai varbūt visi dalās labumos un klusē?
Es aprunājos ar Valkas un Cēsu draudžu locekļiem. Viņi netic, ka Gulbenē tā var notikt. Viņi stāsta, ka vajagot visiem draudzes locekļiem sanākt kopā un ievēlēt godīgu un spējīgu draudzes priekšnieku. Mani mīļie Gulbenes draudzes locekļi, šis būtu pēdējais gājiens, jo pašreiz no baznīcas tiek paņemts pēdējais, izcērtot mācītājmuižas mežu (uz Stāķu pusi) četrus hektārus par 9000 latiem. Tas viss notiek lielā slepenībā, draudzei nezinot. To visu veic atkal tās pašas personas, kam baznīca nemaz neinteresē. Kāpēc pašreizējā draudzes priekšniece visus amatus baznīcā ir saņēmusi vienpersonīgi? Kur palikusi draudzes revīzijas komisija?
Man šķiet, ka visas šīs Gulbenes draudzes izdarības varētu interesēt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) revīzijas komisijas priekšsēdētāju Tāli Rēdmani.
