Pie jums vēršos, lai izstāstītu savu problēmu. Pati dzīvoju Lejasciemā. Regulāri dodos uz Lizuma pagastu ar savu zirdziņu. Lai nokļūtu galamērķī, braucu pa apbraucamo ceļu caur Augstajiem kalniem.
Pie jums vēršos, lai izstāstītu savu problēmu.
Pati dzīvoju Lejasciemā. Regulāri dodos uz Lizuma pagastu ar savu zirdziņu. Lai nokļūtu galamērķī, braucu pa apbraucamo ceļu caur Augstajiem kalniem.
Pagājušajā ziemā šeit tika izstrādāts mežs. Īpašnieki gāza kokus un neskatījās, vai tie krīt uz ceļa vai citur. Tā nu man bija problēmas ar zirgu braukt pa sadrazoto ceļu.
Toreiz vērsos pie Lizuma mežziņa, kas brīdināja meža īpašniekus. Viss it kā nokārtojās.
Taču šoziem ceļš atkal ir tāds pats, kā bija: gāž kokus, griež zarus, un viss uz ceļa.
Turklāt tagad parādījies uzraksts: lūdzam nebraukt pa slēpotāju trasi! Kā var noteikt trasi uz apbraucamā ceļa? Kas tās par priekšrocībām un kam? Slēpot taču var gar ceļa malu vai pa stigām. Augstajos kalnos mežs ir skaits, un saprotams, ka slēpotājiem vajag slēpot. Bet kādēļ pa ceļu?
Tādas ir manas nedienas. Izmantojot laikrakstu, gribu pateikt paldies mežzinim Pēterim Drozdovam par atsaucību un vēršos pie īpašniekiem – sakopiet savu īpašumu!
Maiga Kamerūte Lejasciemā
