Ir jau labi, ka novadā darbu sāk vēl viens ražošanas uzņēmums, turklāt – ļoti liels un nozīmīgs. Tā gribas sacīt par otrdien, 23.septembrī, zviedru dibinātās SIA “LatGran” koksnes granulu ražotnes atklāšanas balli Daukstu pagastā. Skatījos un domāju, kur gan esmu nokļuvusi. Visa publiskā komunikācija notika gandrīz vai tikai vienīgi angļu valodā. Un nevienam nekādu iebildumu! Vai būtu citādi, ja angļu mēles vietā šeit skanētu krievu valoda? Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jarls Ragnars Valdens pat pieklājības dēļ savu publisko svētku runu nesāka kaut vai ar elementāro: “Labdien visiem!”
Tas lika aizdomāties vairāk nekā šikā “LatGran” viesu uzņemšanas programma. Kāpēc mūsējie uzņēmēji paši saviem spēkiem nevarētu izveidot šādu pašu ražotni? Kas traucē? “Ārzemju uzņēmējiem Ministru kabinetu durvis veras vaļā daudz vieglāk, tāpēc arī vietējiem uzņēmējiem nākas partneros ņemt ārzemniekus vai pat pārdot tiem savas biznesa idejas,” man sacīja kāds vietējais eksperts būvniecības jautājumos. Protams, tas neko labu par Latviju neliecina. Visticamāk, ne katram pa zobam ir korupcijas līmenis, kas šajā valstī jāpārvar, lai realizētu labu ideju. Bet varbūt vienkārši sirgstam ar mazvērtības kompleksiem? Bez šaubām, šādā ražotnē ir jāiegulda milzīgas investīcijas. Tāpēc mums jābūt pateicīgiem, ka ir ārzemnieki, kuri ir uz kaut ko tādu gatavi te, Latvijā, un vēl tādā Dieva aizmirstā vietā kā no Rīgas 200 kilometrus attālā Gulbene. Un tomēr “LatGran” ražotnes ballē bija sajūta, ka notikumam ir gaužām maz sakara ar atrašanās vietu. Protams, ir prieks par katru gulbenieti, kuram ir izdevies atrast darbu šajā uzņēmumā un, cerams, arī izjust savā naudasmakā un sociālajās garantijās, ko nozīmē plaši daudzinātais “zviedru sociālisms”.
Var jau būt, ka latvietim ir vajadzīgs laiks, lai mācītos no ārzemēs uzkrātās pieredzes un gan jau mūsējie uzņēmēji sevi parādīs. Bet pagaidām labi, ka ir tāds zviedru “laimes lācis”, kas bija ar mieru ienākt un palikt Gulbenes novadā.
