Kāpēc Gulbenes slimnīcā tik dārgi maksā šķietami vienkāršs pakalpojums – injekcija? Šādu jautājumu “Dzirkstelei” vienlaikus un neatkarīgi cits no cita ir uzdevuši divi mūsu lasītāji seniori.
Gulbenietis Herberts Balodis stāsta, ka slimnīcas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā ir ieradies ar savām zālēm un savu šļirci, taču par injekciju muskulī lūgts samaksāt 2 eiro (1,41 lats). Pie ģimenes ārsta identisks pakalpojums maksājot tikai 0,70 eiro (1 lats).
Vēl dramatiskāk savu piedzīvojumu Gulbenes slimnīcā apraksta Beļavas iedzīvotājs invalīds Arvīds Lavrenovs, kurš arī uz šo ārstniecības iestādi ir devies, līdzi ņemot aptiekā nopirktās speciālista izrakstītās pilināmās zāles. Septiņas dienas katru rītu A.Lavrenovs no mājām ir devies uz slimnīcu, lai saņemtu nepieciešamās medicīniskās manipulācijas. Taču beigās viņš saņēmis rēķinu par 50 eiro (35,14 latiem). Pacients šādu rēķinu uzskata par blēdību. “Neesmu ēdis šajā laikā ne slimnīcas putru, ne gultu izmantojis,” uzsver A.Lavrenovs. Viņš piebilst, ka visa šī ķibele ar slimnīcas rēķinu notikusi tieši tajā brīdī, kad pensija jau gandrīz iztērēta, bet līdz nākamās saņemšanai jādzīvo vēl nedēļa.
“Injekcija ir mūsu maksas pakalpojumu cenrādī,” “Dzirkstelei” saka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektore Eva Smirnova. Viņa uzsver, ka prasīt cenrādī noteikto samaksu no pacienta par sniegto pakalpojumu slimnīcu apvienībai ir likumīgas tiesības. Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā par injekciju muskulī pacientam ir jāmaksā 2 eiro (1,41 lats), par injekciju vēnā – 3 eiro (2,11 lati). E.Smirnova pieļauj, ka H.Balodis meklējis palīdzību slimnīcas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā tāpēc, ka te nav rindu. Pie ģimenes ārsta injekcija maksā lētāk, bet tur, visticamāk, ir jāgaida rindā.
Taču ir vēl viens variants, par kuru vēlas informēt E.Smirnova: “Ja pacients ir cilvēks gados un viņam ir grūti staigāt, var pieteikt mājas aprūpes māsas pakalpojumu, par kuru nav jāmaksā. To noteikti var darīt! Tāds mūsu slimnīcas pakalpojums ir pieejams. Taču ir nosacījumi, kuriem jāatbilst. Proti, pacientam jābūt vai nu ar hronisku saslimšanu, vai arī atlabšanas laikā pēc ķirurģiskas iejaukšanās. Mājas aprūpes māsas pakalpojuma saņemšana ir jākārto ar sava ģimenes ārsta starpniecību.”
Dienas stacionārā pacientu mediķi ārstē un novēro
Ne jau velti Arvīdam Lavrenovam ārsts speciālists bija ieteicis doties saņemt injekcijas tieši uz Gulbenes slimnīcu, uzsver Eva Smirnova. Ārsts šim pacientam bija izrakstījis tādas zāles, kuras ievadot organismā ar sistēmas palīdzību var rasties negaidīta atbildes reakcija. Tāpēc pacientam medicīnisko manipulāciju saņemšanas laikā bija jāatrodas mediķu uzraudzībā. To nodrošina dienas stacionārs.
Ministru kabineta noteikumi ”Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” nosaka: ”Dienas stacionāra pakalpojums ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojums ārstniecības iestādē, kur personai ārstēšanu un veselības aprūpi nodrošina nepilnu diennakti (ne agrāk kā no pulksten 6.00 un ne vēlāk kā līdz 22.00) un ir nepieciešama personas novērošana pēc manipulācijas veikšanas ne mazāk par trijām stundām. Dienas stacionārā sniedz ārstniecības pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, tomēr nav nepieciešama uzņemšana stacionārā. Ārstniecības pakalpojumu dienas stacionārā raksturo: uzņemšana vienu vai vairākas reizes; laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas; vienas uzņemšanas ilgums ir līdz 16 stundām.”
Vai pacients var atteikties no slimnīcas gultas?
E.Smirnova apstiprina, ka A.Lavrenovs Gulbenes slimnīcas dienas stacionārā ir ārstējies septiņas dienas. “Viņu vispirms ir apskatījis ārsts uzņemšanas nodaļā. Septiņu dienu laikā nodaļā šis pacients ir saņēmis ne tikai savus atnestos medikamentus, bet arī slimnīcas medikamentus. Pacientu katru dienu ir apskatījis ārsts. Pacientam ir bijuši nozīmēti laboratoriskie izmeklējumi. Es te neredzu nepamatotu rēķinu! Vienkārši pacients atsakās to maksāt, uzsvērdams, ka nejūt veselības stāvokļa uzlabošanos,” saka E.Smirnova. Darbinieki viņai stāstījuši, ka minētais pacients, jau nonākot slimnīcā, uzreiz paziņojis, ka viņam nevajag ne gultu, ne ēdienu, jo viņš par to nemaksās. “Viņš teicis – jūs mani sašpricējiet, es varu pagulēt uz grīdas. Kā tad uz grīdas?! Mēs, piedodiet, arī bezpajumtniekus guldām slimnīcas gultās, pirms tam nomazgājot un sakopjot viņus! Nevienu mēs neliekam gulēt uz grīdas!” saka E.Smirnova. Viņa uzskata – ja pacientam ir tādas pretenzijas pret slimnīcu, varbūt ģimenes ārstam tas jāņem vērā un pēc iespējas vairāk jācenšas nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus sniegt savas prakses vietā. Katram ģimenes ārstam taču ir viena vai divas medmāsas.
