Tuvojas svētku brīdis tirzmaliešiem un visiem, kam šī vieta ir dārga. Nemaz jau tik bieži mums šādi brīži negadās.
Tuvojas svētku brīdis tirzmaliešiem un visiem, kam šī vieta ir dārga. Nemaz jau tik bieži mums šādi brīži negadās. Lieki teikt, ka iepriekšējais saiets notika 1995.gadā. Kāpēc šodien šāds saiets ir svarīgs mūsu pagastam, pagasta attīstības biedrībai, pagasta padomei?
Pirmkārt, saiets ir vajadzīgs tāpēc, ka, sapulcējoties kopā, varam gan satikt sen neredzētus paziņas un draugus, atcerēties aizgājušos gadus, gan arī caur cilvēciskajiem kontaktiem rast jaunas idejas pagasta attīstībai, apmainīties ar viedokļiem, atrast jaunus mūsu ideju atbalstītājus. Taču tie, kas vēlas mūsu pagastā uzsākt kaut ko jaunu, šeit varēs atrast domubiedrus un atbalstītājus.
Otrkārt, tāpēc, ka daudz kas, uz ko balstījās attīstība pagastā vēl trīsdesmitajos gados, ir padomju laikos pagaisis. Tajos senajos gados cilvēki apzinājās kopīgas rīcības nepieciešamību. Šodien tikai sākam atkal to apzināties. Jau pagājušā gadsimta sākumā Tirzā bija daudz biedrību, kuras apvienoja simtiem iedzīvotāju visdažādākajās interešu jomās, sākot ar ekonomiskās zemnieku kooperācijas biedrībām un beidzot ar kultūras, izglītības un reliģiskajām biedrībām. Viskrāšņāk vēl šodien to varam redzēt mūsu Biedrības nama piemērā. Šis nams ir uzbūvēts par biedrību biedru ziedojumiem! Tāpēc šajā saietā mums ļoti svarīgi paplašināt attīstībā ieinteresēto kopumu. Šajā procesā ir ļoti nozīmīgi iesaistīt arī vecās iedzimtās Tirzas, Adulienas, Virānes ģimenes, kuru locekļi dažādu apstākļu dēļ pašlaik dzīvo citur. Paplašinot mūsu loku, mēs varam iegūt daudz lielāku intelektuālu un dažos gadījumos arī finansiālo potenciālu. Un galvenais – mēs varam pamazām virzīties uz iedzīvotāju aktīvas kopienas veidošanu. Tādas kopienas, kura aktīvi piedalās Tirzas nākotnes veidošanā.
Aktīvas kopienas veidošanas nepieciešamību spilgti pierādīja Tirzas attīstības biedrības pirmie pusotra darbības gadi. Arī tagad ir ne mazums cilvēku, kas vēlas aktīvi strādāt, lai kaut ko labotu. Vajag tikai paskatīties uz šinī gadā paveikto! 2004. un 2005.gads ir patiesi vēsturisks Tirzas pagastam. Un mēs varam būt lepni, ka daudzās paveiktajās un iesāktajās lietās savu artavu esam ielikuši paši. Nekas nenokrita no debesīm! Padomājiet, vai līdz šim bijis daudz šādu pārvērtību gadu! Ir uzsākta skolas sporta zāles celtniecība, baznīcas un Ceimernu kapličas restaurācija, baznīcas kalna sakopšana, rekonstruēts aprūpes nams “Doktorāts”. Savu kārtu ir sagaidījis Biedrības nams, kur restaurēta evakuācijas izeja, izremontēta zemskatuve, tualetes, informācijas centrs, vestibils, iegādāts jauns priekškars un kulises skatuvei. Satiksmes ministrijas plānos jau nākamgad ir paredzēts asfaltēt ceļa posmu Tirza – Lizums. Ir nodibināta Tirzas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība un iesniegti dokumenti tās darbības licencēšanai. Ar biedrības iniciatīvu un aktivitātēm drīzumā ir cerības sagaidīt J.Misiņa muzeja Krācēs atkalatdzimšanu. Ir izstrādāts jauns pagasta ģerbonis. Un tas viss pusotra gada laikā! Un kur nu vēl citi darbi, kurus šeit visus nevaram pieminēt! Viens cilvēks var daudz, bet Tirzas gadījumā daudzu cilvēku kopīga darbība spēja darīt brīnumus!
Treškārt, saiets ir vajadzīgs, lai atgādinātu par sevi pasaulei. Lai atgādinātu par sevi tiem tirzmaliešiem, kuri dzīvo citur, ka tālajā Vidzemē vēl joprojām pastāv Tirza, Jaunaduliena, Vecaduliena, Virāne, kuras savulaik deva viņiem un viņu dzimtām tik daudz. Ir prieks, ka uz saietu ieradīsies mūsu slaveno novadnieku pēcnācēji. Saietā piedalīsies Niedru, Misiņu, Vētru un citu Tirzai tik būtisku ģimeņu locekļi. Tā ir zīme, ka notiek pārmantojamība, ka viņu atvases cenšas paņemt labāko no saviem senčiem, un ļaut tam dzīvot arī nākotnē. Saglabāt šo saikni ir ne mazāk svarīgi, kā saglabāt materiālās kultūras vērtības. Ne velti saieta laikā tiks atklāta fotogrāfa Ferdinanda Knoka darbu izstāde, kurā daudzi tirzmalieši varēs ieraudzīt savus radiniekus un paziņas, kā arī daudzus ievērojamas Tirzas, Galgauskas un Latvijas personības. Tiks atvērta Āra Puriņa grāmata par Andrievu Niedru un viņa laiku un Tirzas vietvārdu un tautas dziesmu grāmata, kā arī mūzikas disks “Tirzas vērtums”. Tikai pārņemot, izprotot un mīlot savu priekšgājēju radīto, mēs varam radīt jaunas vērtības – sava laikmeta devumu.
Ceturtkārt, saiets notiek, lai koptu mūsu tradīcijas! Tradīciju un izlokšņu dēļ varam atšķirties no citiem un tā nepazust plašajā pasaulē. Daudzas tradīcijas, ar kurām agrāk izcēlāmies un kuras vairoja mūsu kultūru, zināšanas un turību – Tirzas lauksaimniecības izstādes, lielais gadatirgus Bērzkalniņā un daudzas citas, ir daļēji vai pilnīgi izzudušas. Saiets tagad notiks otro reizi. Tas nozīmē, ka tas kļūst par tradīciju. Tādi pasākumi nenotiek daudz kur, tāpēc mums būtu ar lielu rūpību jākopj šī mūsu lieliskā tradīcija. Varbūt nākamais saiets varētu notikt jau pēc pieciem gadiem?
Piektkārt, mums ir vienreizēja iespēja baudīt daudz interesantu kultūras pasākumu, piedaloties daudz raibākai un interesantākai publikai nekā parasti.
Aicināsim uz pasākumiem tuviniekus un draugus! Atpūtīsimies un izpriecāsimies no sirds! Un neaizmirsīsim reģistrēties dalībnieku sarakstā, lai arī citreiz mēs varētu jūs aicināt! Dzīve mūsu priekšā izvirza milzum daudz mērķu. Tirza ar savu dabu un kultūras vērtībām dāvā jebkuram iespējas gan pelnīt naudu, gan dzīvot pilnvērtīgu kultūras dzīvi. Pat ar lauksaimniecību beidzot var pelnīt. Vajadzīga tikai uzņēmība. Uzņēmība ir tā burvju atslēdziņa, kas spēj atslēgt daudzas durvis. Katram tikai ir gudri jāizspriež, kur viņa spējas vislabāk pielietojamas un kur var saņemt vislielāko atdevi.
Svinēsim šos svētkus ar ticību nākotnei!
