Gulbenes centra kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja lūdz, lai palīdzam tikt vaļā no bezpajumtnieka, kurš aukstajā laikā, lai pārlaistu nakti kaut cik cilvēcīgos apstākļos un galvenais – siltumā, iemitinājies daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā. Parasti viņš mēdzot ierasties vakarā pēc pulksten deviņiem.
Iedzīvotāja stāsta, ka bezpajumtnieks ir apmēram 40 gadus vecs vai vecāks. Ar gariem, tumšiem, pinkainiem matiem. Parasti nākot ar lielu maisu. To lietojot, lai būtu, uz kā sēdēt un gulēt. Atverot dzīvokļa vai kāpņu telpas durvis, uzreiz varot just, ka šis jau ir klāt, mēdzot arī uzsmēķēt kādu cigareti ar pavisam draņķīgu smaku. “Mēs neviens nezinām viņa nodomus, tāpēc ir bail. Arī mazdēls vairs pie manis nenāk, jo vienkārši baidās,” viņa saka.
Varbūt viņš ir likteņa pabērns?
Sieviete vērsusies pēc palīdzības pie Gulbenes pilsētas sociālās palīdzības dienesta vadītājas Anitas Sirmās un viņas kolēģes Evitas Patmalnieces.
“Tikai sociālā dienesta darbinieces Anita Sirmā un Evita Patmalniece reaģēja uz manu lūgumu palīdzēt tikt vaļā no bezpajumtnieka. Zvanīts ir arī uz policiju. Tur atskanēja atbilde – viņš vēl neko nav nodarījis, mēs nebrauksim. Arī sabiedrisko kārtības sargu pēc darba laika sazvanīt nav izdevies,” stāsta sieviete. Brīdī, kad ieradusies A.Sirmā, bezpajumtnieks jau bija devies prom, tāpēc nav izdevies ar viņu aprunāties.
Satrauktā iedzīvotāja stāsta, ka nevēl viņam neko ļaunu, bet gan grib atrisināt radušos problēmu. “Ārā ir auksts. Ja viņam nav māju, kur tad viņam palikt? Varbūt viņš ir likteņa pabērns, tad kādam dienestam taču ir jānāk palīgā,” domā sieviete.
Ir jāsatiek un jāaprunājas
“Dzirkstele” sazinājās ar pilsētas pārvaldes sabiedriskās kartības sargu Mārtiņu Didrihsonu – Linardu – Nuku, kurš atzīst, ka zina par šo bezpajumtnieku, kurš iemitinājies vienā no daudzdzīvokļu centra mājām. Viņš norāda, ka tuvākajā laikā kopā ar sociālā dienesta darbiniecēm dosies uz konkrēto māju, lai satiktu šo cilvēku un aprunātos, noskaidrotu viņa situāciju un, ja tas būs iespējams, piedāvātu arī palīdzību.
A.Sirmā “Dzirkstelei” skaidro, lai atrisinātu šo jautājumu, šis cilvēks ir jāsatiek un ar viņu jāaprunājas, kas viņš ir, no kurienes ir un kāpēc viņš tā dara. Mēģinājums viņu satikt beidzies nesekmīgi.
“Ja šim vīrietim ir deklarēta dzīvesvieta, tad attiecīgajai pašvaldībai ir jāpalīdz. Mēs, piemēram, tajā pašā veco ļaužu dzīvojamajā mājā vēl vienā istabā varam ielikt viņam gultu. Šis noteikti ir risināms jautājums, un mēs vēlamies viņam palīdzēt,” saka A.Sirmā un piebilst, ka ir bijuši gadījumi, kad šeit klaiņo apkārt arī cilvēki no Kurzemes. Tādos gadījumos ir jāsazinās ar viņu pašvaldību un jāpalīdz viņam tikt atpakaļ uz mājām.
