Stāsts turpinājumos. 1. Karmena pēdējā laikā mēdz ieskatīties Arta mobilā telefona plānotājā, īsziņās, zvanu sarakstos.
Stāsts turpinājumos. 1.
Karmena pēdējā laikā mēdz ieskatīties Arta mobilā telefona plānotājā, īsziņās, zvanu sarakstos. Tur parādījies kaut kas satraucošs! Ziņkārība un izokšķerēšana nav slavējama, taču viņa izjūt trauksmi: ka tikai dārgumiņš viņu nepieviļ! Karmena ir novērojusi, ka ilgās sarunas parasti ir privātās sarunas, un pēdējā laikā vairāku sarunu garums ir stipri pieaudzis. Saruna, ilgāka par desmit minūtēm, viņai šķiet aizdomīga. Tas neliekas normāli, ja nedēļas kopējais Arta sarunu ilgums kļuvis astronomisks. Modrība nav nekas nosodāms. Viņa ar savu sesto prātu nojauš, ka kaut kas nav tā kā agrāk. Karmena ir piesardzīga kontroliere: pagaidām atradumi tikai, kā saka, “tiek uztīti uz ūsas”, ņemti vērā. Jā! Viņa kontrolē Arta saziņu pasauli. Domas lasīt Karmena neprot. Vīrietis daudzreiz dara vienu, bet runā pavisam ko citu, tāpēc ir svarīgi zināt, kas, piemēram, viņu satrauc, un to var atklāt tikai ar sievišķīgām viltībām, pat tādām kā telefona sakaru izspiegošana.
Vaicāts, vai jūtas laimīgs, Artis attrauc: “Protams! Vai tad es neesmu teicis? Vai tas man katru dienu jāatkārto? Viss ir normāli, dārgā! Tu esi burvīga!”
Un tieši šīs standartfrāzes Karmenai šķiet aizdomīgas. Kas ir normāli? Normāli ir tas, kas nav nenormāli? Tāda atbilde Karmenu vairs nepārliecina. Viņi joprojām nav precējušies. Viņš Karmenu nav bildinājis. Viņiem ir tikai attiecības. Tas sievieti dara bažīgu. Iepriekšējā laulība, iespējams, tieši Karmenas modrības trūkuma dēļ arī aizgāja pa burbuli… toreiz viņa Igoram pārāk uzticējās, bija ideāliste un uzskatīja zem sava goda spiegot un sekot vīra gaitām. Lūk, rezultāts, laulība izčibēja! Viņam bija cita, tātad labāka, tīkamāka. Kā sāpēja pāridarījums! Karmena savā spītībā sadarīja daudz muļķību, un Igors atriebās: pat dēlu Rodžeru savāca, jo, redz, dēls gribot dzīvot pie tēva! Vīriešiem jāturoties kopā, viņš dēlu ļoti mīlot! Rodžeram bija divpadsmit gadi, un tātad izvēles tiesības. Mātei palika tiesības ar dēlu tikties pēc iepriekš sastādīta grafika. Tēvs dēliem liekas svarīgāks nekā māte. Tas bija fakts, ar kuru nācās samierināties. Rodžers ar Karmenu tiekas reizi nedēļā, tomēr starp viņiem jūtama kā stikla siena, kuras vienā pusē – Rodžers, otrā pusē – viņa. Ko ar dēlu runāt, Karmena vairs nespēj izdomāt, viņš vairs nav mazs bērns. Rodžeram ir pusaudža vecums, un viņa dvēsele Karmenai liekas slēgta un atslēga pazudusi. Dēls dzīvo tēva jaunajā ģimenē, un tas Karmenu tracina. Igora sieva Karmenai nešķiet simpātiska. Pat doma, ka viņas dēlu audzina, baro un viņam uzsmaida šī sieviete, dara Karmenu vai traku.
Šoreiz Karmena ir nolēmusi nebūt tik naivai kā laulībā ar Igoru. Vīrieši ir jākontrolē! Viņasprāt, nekas nosodāms tas nav. Sev viņa ir zvērējusi necelt skandālus un pildīt tikai laba sargsuņa lomu tik ilgi, cik vien iespējams. Laulības pieredze Karmenu brīdina: neuzticies, nepārspīlē, bet esi modra! Visi vīrieši ir vienādi brunču mednieki un izdevību nekad garām nepalaidīs…
Artim bija citāda pieredze: zaudēt sievu no slimības ir pavisam kas cits nekā izšķirties raksturu nesaskaņas vai muļķīgu pārpratumu dēļ. Karmena nebija droša, ka Artis ir Gitu aizmirsis un viņu – Karmenu – mīl, kaut gan sekss viņiem bija ideāls. Gads, protams, nav ilgs laiks. Tieši tik ilgi Arta pirmā sieva ir Dieva mierā un Karmena apzinās savu grūto uzdevumu, panākt laulības, pierādīt Igoram, ka arī viņai beidzot ir sava stabila ģimenes dzīve. Tas tikai sākumā šķita viegli: ievilkt Arti gultā un jau otrā rītā saņemt bildinājumu. Gita un viņa bija tik dažādas, bet varbūt tieši pretstats pievilks?
