Nedēļas nogalē bija 4.maijs. Šajā dienā karogs pie mājas tika uzvilkts, bet svētkus nesvinēju. Kāpēc nesvinēju? Ja būtu kādi pasākumi, līdz ar to attiecīga svētku atmosfēra, pacilātības sajūta, tad varbūt arī piedalītos un svinētu. Žēl, ka pie mums nebija nekādu pasākumu, jo šī diena ir Latvijas “otrā elpa”, “otrā atdzimšana”. Tā es to nosauktu. To vajadzētu vērienīgi svinēt! Ja mēs varam svinēt Eiropas dienu un desmit gadus Eiropā, bet nevaram atzīmēt 4.maiju, kas ir Latvijas republikas Neatkarības atjaunošanas diena, tad tas ir skumji.
Spilgtākais un lielākais pēdējo dienu notikums bija drauga kāzas. Bet tā – darbs, darbs un vēlreiz darbs gan novada domē, gan mājās. Dzīve aizrit vienā skriešanā. Tagad, piemēram, novadā domē tiek aktualizēts jautājums, kurš gan gadiem jau ir cilāts, proti, par Gaujmalas sakārtošanu. Zinām, ka tur ir māja, kurai bīstami pietuvojas Gaujas krasts. Visu laiku šis jautājums tiek burzīts kā karsts kartupelis, mētāts šurpu turpu, varbūt tagad kaut ko izdosies panākt. Ar cerību uz to skatos. Varbūt beidzot būs saprātīgs iznākums, jo visu laiku notiek sarakste ar kādu no ministrijām, bet ir tikai atrunas vai jautājuma novirzīšana, līdz ar to nekas netiek atrisināts, un problēma kļūst tikai lielāka. ◆
