Finanšu nozares asociācijas mājaslapā lasāms – jaunākais pētījums rāda, ka Latvijā, līdzīgi kā citās pasaulēs valstīs, pircēji aizvien mazāk savos makos nēsā skaidru naudu. Bet vajadzētu gan! Lietot ikdienā pirkumiem karti varbūt arī ir daudz drošāk, nekā makā turēt skaidru naudu, bet tas nepasargā no problēmām. Lūk, stāsts no dzīves! Devos uz kaimiņu pilsētu. Iegāju veikalā un izvēlējos sev nepieciešamo preci. Devos uz kasi, ņemot ārā no maka bankas karti. Pārdevēja, to ieraugot, sacīja: šajā veikalā var norēķināties tikai ar skaidru naudu. Labi, nekādu problēmu – atliku preci un devos pie bankomāta. Ievietoju karti, bankomāts to paņēma, bet tad pēc mirkļa – ekrāns kļuva melns! Tajā mirklī ķēros zvanīt uz tālruņa numuru, kas norādīts uz bankomāta. Klausules otrā galā bankas darbiniece atbildēja, lai nedaudz nogaidot, apskatīšot no savas puses, kas ar bankomātu noticis. Pēc mirkļa saņēmu atbildi: atvainojiet, jūs savu karti atpakaļ nedabūsiet, jo bankomātam tajā mirklī, kad tas paņēmis karti, notikušas tehniskas problēmas. Pirms tam uz ekrāna par to nekas neliecināja – bankomāts bija darba kārtībā. Bankas darbiniece solīja, ka karti man izgatavos bez maksas un nosūtīs uz manu mājas adresi trīs līdz piecu dienā laikā. Labi, tas bija skaidrs. Vēl gan pajautāju, ko man darīt konkrētajā situācijā, jo – biju citā pilsētā palikusi bez vienīgās bankas kartes un arī skaidras naudas makā nebija. Uz to saņēmu atvainošanos un rosinājumu, ka varbūt kāds man varot izlīdzēt. Mājās tiku – bija, kas izlīdz. Bet ar to vēl visas nedienas nebeidzās. Gaidīju savā pastkastē solīto bankas karti. Pagāja nedēļa, sāka ritēt otra nedēļa… Zvanīju atkal uz banku, bankas darbiniece, pēc balss jau cita, samērā augstprātīgi norādīja, ka satraukumam nav pamata, nedzīvojot jau es Rīgā, lai turpinot gaidīt. Kartes kā nebija, tā nebija… Sazinājos ar pazīstamu pasta darbinieci, vai nav pastā noklīdusi. Viņa noskaidroja, ka uz manu adresi šāda vēstule nav pienākusi. Turpināju pacietīgi gaidīt. Aizritējušas jau, šķiet, bija trīs nedēļas. Zvanīju atkal uz banku. Atbildēja jau cita darbiniece, kas teica, ka jau sen bankas kartei bijis jābūt manā pastkastē. Visticamāk, tā esot kaut kur noklīdusi, izgatavošot citu un sūtīšot uz bankas filiāli Gulbenē. Un tā pagāja gandrīz mēnesis, līdz tiku pie bankas kartes. Secinājums – bez skaidras naudas makā tomēr nevar!
