Latvijas Banka izlaidusi sudraba kolekcijas monētu “LPNP 1.sesija”. Varam lepoties, jo tās grafiskā dizaina autors ir Ivars Drulle, kuram šogad tika piešķirta balva “Gulbenes novada GODS”.
Monēta ir veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1.sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.
Monētas priekšpusē I.Drulle attēlojis bezvadu tīkla simbolu, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts “Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!”. Zem Wi-Fi simbola lasāms uzraksts “Walka”, zem tā – gadskaitlis “1917”. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma “Visiem latviešiem!” teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.
Izejas materiāls – avīzes izdruka
I.Drullem sākumā šķitis, ka šī būs tā monēta, kurai būs visgrūtāk izdomāt grafisko dizainu. Latvijas Bankas izsūtītais materiāls, ar kuru tā piedāvāja rīkoties, bija avīzes izdruka un vairāk nekas cits. “Tas bija izejas punkts, un, izejot no tā, vajadzēja arī domāt. Skatījos nedēļu uz to izdruku, divas nedēļas, bet nekas skaidrāks nekļuva. Tad iestājās tāds dīvains stāvoklis, ka neko īsti nevaru iesākt,” atceras mākslinieks.
Tad arī sapratis, ka visam jāmet miers un jāsāk domāt citā virzienā. Viņš centies aizmirst par šo avīzes materiālu, ko bija iedevusi banka. Mēģināja domāt idejiski, kas ir Valka, ko tā ir nozīmējusi un kāds bija 1917.gads Latvijā. “Laikam man palīdzēja tas, ka nesen biju veidojis grafisko dizainu Latgalei veltītas eiro kolekcijas monētai. Biju lasījis vēstures grāmatas par 1914.gada notikumiem, kad viss “burbuļo” un “vārās”, katrā pagastā un pilsētā kaut kas notiek. Tad es iztēlojos, ka katra vieta raida signālu, un Valkas gadījumā – tas ir liels un jaudīgs signāls. Tad ar šo signālu arī sāku strādāt. Par vienu monētas pusi man kļuva skaidrs, ka tas būs signāls kā Wi-Fi simbols,” stāsta I.Drulle.
Savukārt monētas otrā pusē viņš mēģināja šo signālu attēlot citādāk. Viens no variantiem bijis to attēlot, izmantojot Morzes ābeci. Bet galarezultātā tomēr izlēmis rindkopu no šīs avīzes izdrukas ietērpt kā spirāli, tā to attēlojot signāla formā, kas nāk no centra un izplatās pa visu Latviju.
Nebija nekādu stereotipu
Lai arī sākums māksliniekam šķitis grūts, tomēr, kad parunājies ar bankas ekspertiem par nosacījumiem, ko vēlas redzēt un izejas materiāliem, kuru gandrīz nav, un tad, kad viņam tika ļauts fantazēt un darīt, ko vēlas, rokas kļuvušas brīvas, un tas pamatīgi atvieglojis darbu pie grafiskā dizaina izveides. “Nesen, piemēram, izlaida monētu Rainim un Aspazijai. Ja ir tāds tēls kā Rainis, visi zina, kāds viņš ir, un tad ir grūti, jo stereotipi un tas, ko cilvēki no tevis sagaida, spiež nost. Šeit nebija nekādu stereotipu,” saka I.Drulle un piebilst, ka monētas tika kaltas Nīderlandē.
Grafiskā dizaina autors viņš ir ne tikai šai monētai, bet, kā zināms, arī monētām “Latgales kongress”, “Rīgas pilij 500”, “Ainažu jūrskolai”. Savukārt monētai “Nacionālais uzņēmējs” I.Drulle bija plastiskā modeļa autors.
Vai tuvākajā nākotnē ir sagaidāma vēl kāda monēta? Mākslinieks skaidro, ka monētu gatavo tas, kurš uzvar Latvijas Bankas konkursā, un līdz šim veiksme ir bijusi viņa pusē. “Ja nemaldos, tad no pieciem konkursiem četros esmu uzvarējis. Zinu, ka katrā konkursā piedalās paši labākie mākslinieki un dizaineri. Viņi visi ir labi meistari, bet es ceru, ka veiksme turpinās būt mana sabiedrotā,” saka I.Drulle.
