Kā lai jūtas cilvēks, uzzinot, ka, izmantojot viņa personas datus, kāds viltvārdis ir stājies darbā un saņem algu? Kā lai jūtas apkrāptais cilvēks, ja nespēj valsts iestādēm ieskaidrot, ka ir tieši tā, nevis citādi?
Kā lai jūtas cilvēks, uzzinot, ka, izmantojot viņa personas datus, kāds viltvārdis ir stājies darbā un saņem algu? Kā lai jūtas apkrāptais cilvēks, ja nespēj valsts iestādēm ieskaidrot, ka ir tieši tā, nevis citādi?
Stradu pagasta iedzīvotājai, četru bērnu mātei Svetlanai Skalovai vajadzēs daudz pūļu, lai pierādītu, ka viņa ir piekrāptā, nevis krāpniece. Viņa gribētu visam atmest ar roku. Tomēr nolēmusi atnākt uz “Dzirksteles” redakciju, lai pastāstītu par savu problēmu un lai dotu iespēju citiem mācīties no šīs situācijas.
“Ikviens var nonākt tādā ķezā, jo mēs, cilvēki, esam neaizsargāti. Padomājiet labi, cik reižu mūžā un kam pēdējā gada laikā esat atklājuši savu personas kodu, pases datus vai pat kopiju? Kādas ir garantijas, ka kāds šos datus neizmantos nevis pēc pieprasījuma nozīmes, bet gan ļaunprātīgā nolūkā? Tāpēc visiem saviem radiem, draugiem un paziņām es tagad iesaku: lūdzu, nekur nerakstiet savu personas kodu! Sevišķi tas jāņem vērā, pārskatot savu pastu. Bieži vien saņemam dažādus piedāvājumus, kur lūdz norādīt vienīgi personas kodu. Padomāsim, ko mēs darām un kā tas var beigties! Vai ir garantija, ka savus personas datus neatklājam negodīgiem cilvēkiem? Uz šādām lapelēm parasti atstājam savu personas kodu un parakstu. Tas ir pietiekami, lai kāds, izmantojot šo ieguvumu, iestātos darbā ar jūsu vārdu un saņemtu algu vai pat nodibinātu un reģistrētu firmu,” saka Svetlana.
Uzzina, ka… strādā Rīgā
Viņas bēdu stāsts ir īss. Šopavasar pēc pašas vēlēšanās Svetlana ir aizgājusi no darba šūšanas fabrikā. Vēlējusies stāties uzskaitē bezdarbniekos, lai saņemtu likumīgo pabalstu. Dokumenti, kā jau tādā situācijā pierasts, bija jākārto Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Gulbenes nodaļā. Tur 22.aprīlī saņemta izziņa, ka prasītājai bezdarbnieces pabalsts nepienākas, jo viņa joprojām strādā. Saņemt pabalstu nevarēšot, kamēr nebūs pārtrauktas darba attiecības ar darba devēju – SIA “Svift Pluss” Rīgā.
“Tas bija pārsteigums! Kad attapos, aptaujāju paziņas, vai kāds gadījumā nav iekārtojies darbā, izmantojot manus personas datus. To noskaidrot neizdevās. Visi tikai raustīja plecus. Taču man izskaidroja, ka iestāties darbā ir gaužām vienkārši. Nevajag pat pases kopiju! Pietiek nosaukt savu personas kodu. Turklāt mans paraksts ir vienkāršs, to viltot var bez grūtībām. Lai gan jādomā, ka lietpratējs spēs viltot jebkuru parakstu.
Lai iestātos darbā, esot vajadzīga vienīgi nodokļu grāmatiņa. Bet, ja tās nav, varot iztikt. Vajag tikai personas kodu un parakstu,” pārsteidzošā atklājumā dalās Svetlana.
Viņa stāsta, ka sākumā bijusi noskaņota cīnīties par taisnību. Devusies uz VSAA Gulbenes nodaļu. Taču tur noskaidrojies, ka “visi papīri ir kārtībā” un ka Svetlana kopš 2004.gada 1.decembra “strādā” Rīgas firmā “Svift Pluss” un regulāri “saņem” algu. Tiesa, neviens Svetlanai nevarēja pateikt, kādu tieši darbu šajā firmā viņa veic un kādi ir viņas darba pienākumi. Tikai paskaidroja, ka firma atrodas Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā. Turklāt jūnijā par it kā šajā firmā strādājošo Svetlanu esot samaksāti visi nodokļi, kādus paredz likums. Sieviete nerimās, mēģināja noskaidrot firmas felefona numuru, zvanot pa izziņu tālruni 118. Taču viņai par apbēdinājumu atklājies, ka firmai telefona numura nemaz nav.
Rajonā šādi precedenti nav zināmi
VSAA Gulbenes nodaļas inspektore Taiga Apine laikrakstam saka, ka atteikuma atbilde klientei, kas vēlējusies saņemt bezdarbnieces pabalstu, ir sagatavota, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. VSAA Gulbenes nodaļā nav iespējams pārbaudīt, vai kliente patiešām nestrādā minētajā Rīgas firmā. Ar šiem jautājumiem viņai esot jāvēršas VID.
“Ja cilvēks ir darba attiecībās, bezdarbnieka pabalstu piešķirt nevaram, kamēr nav informācijas par atbrīvojumu no darba, jo pretējā gadījumā viss liecina, ka cilvēks joprojām strādā,” saka T.Apine.
VID Vidzemes reģionālās iestādes Gulbenes nodaļas klientu apkalpošanas speciāliste Vera Šakurova saka, ka ir pārsteigta par šādu informāciju, jo neko par to nezina, neviens pagaidām Gulbenes rajonā nav vērsies VID ar šādiem iebildumiem.
“Jānāk pie mums, skaidrosim, kas tā ir par firmu, ko tā dara. Sevišķi tad, ja ir šaubas, ka tāda firma vispār eksistē,” saka V.Šakurova. Viņa piebilda, ka cietušajai noteikti pašai jābrauc uz firmu, kurā viņa uzrādīta kā darbiniece, un jānoskaidro patiesība.
“Varbūt tur ar viņas vārdu strādā kāds tuvinieks? To var noskaidrot tikai uz vietas, konkrētajā firmā. Ja sieviete noskaidro, ka viņa nav pieņemta darbā šajā firmā, viņai jārīkojas, lai pārtrauktu nelikumīgās darba attiecības,” saka V.Šakurova.
Arī Nodarbinātības Valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko saka, ka pirmoreiz dzird par šādu problēmu Gulbenes rajonā, ka kāds ciestu netaisnīgi. Toties neesot retums, ka kāds cenšas iegūt bezdarbnieka statusu un pabalstu nelikumīgi un apzināti, jo labi zina, ka no viena darba ir aizgājis, bet citā turpina strādāt. Informācijas mūsdienu aprites laikā, kad visas iestādes ir datorizētas un dati ir pieejami, esot neiespējami noslēpt, kad, kur un cik darbavietās cilvēks strādā un saņem atalgojumu. Uzskaitīts tiekot viss – pat daži lati, ja cilvēks strādā par tiesas piesēdētāju vai ir darbojies vēlēšanu komisijas sastāvā. Likums paredz, ka tad bezdarbnieka pabalsts nepienākas. Turklāt ir strikti noteikts, ka bezdarbnieka statuss un pabalsts var būt tikai darbspējīgam cilvēkam. Gadoties, ka uzskaitē kā bezdarbnieces stājas sievietes, kas noklusē par savu grūtniecību. Taču likums viņām neparedz bezdarbnieces statusu.
Komentējot konkrēto gadījumu, V.Lituņenko saka, ka Svetlanai nav jāklusē par savu problēmu, bet jānāk uz valsts iestādēm un jānoskaidro patiesība.
“Šajā gadījumā kāds ir uzzinājis sievietes personas datus, izmantojis tos, sagatavojot fiktīvu līgumu, iespējams, pat strādājis un saņēmis algu. Tā var būt. Tātad šai sievietei ir jāuzmeklē šī firma, jāpierāda, ka viņa tajā nav strādājusi,” saka V.Lituņenko.
Viņš uzsver, ka šajā situācijā cietušajai ir jādodas uz Valsts darba inspekciju (VDI) un jāmeklē palīdzība tur. “Šai iestādei ir tiesības firmā pārbaudīt visus dokumentus, iztaujāt lieciniekus, kas apliecinātu, vai konkrētā persona strādā šajā uzņēmumā vai ne,” skaidro V.Lituņenko.
Aizdomīgo firmu iespējams pārbaudīt
Austrumvidzemes reģionālās VDI inspektors Ainārs Šmagris laikrakstam saka, ka inspekcijas praksē nav bijis šāda gadījuma, kad kāds ziņotu par krāpšanos, stājoties darbā, izmantojot svešus personas datus. Pirmajā brīdī A.Šmagris pat ir noskaņots ironiski un jautā: “Cilvēks pats neatzīst, ka tur ir strādājis?”
Inspektors saka, ka vienīgais, ko VDI var līdzēt šajā situācijā, ir aiziet uz konkrēto firmu un konstatēt faktu, vai ar minēto personu darba līgums ir vai nav slēgts. “Varam izskatīt dokumentāciju konkrētajā uzņēmumā,” saka A.Šmagris.
“Lursoft” datu bāzē laikraksts noskaidroja, ka SIA “Svift Pluss” atrodas Rīgā, Dzelzavas iela 15 – 20. Telefona numurs patiešām nav norādīts. Arī zvanot uz izziņu tālruni 118, apliecina, ka minētajā adresē nekādas firmas telefona numurs nav norādīts, te esot dzīvoklis ar telefona numuru, kas ir neizpaužams. “Dzirkstelei” pagaidām nav iespējams sazināties ar SIA “Svift Pluss” un noskaidrot šīs firmas vadības viedokli par Svetlanas darbā pieņemšanas likumību.
“Lursoft” datu bāzē norādīts, ka firma “Svift Pluss” nodarbojas ar būvniecību, būvlaukumu sagatavošanu, ēku demontāžu un nojaukšanu, zemes darbiem, pētniecisko urbumu veikšanu, ēku, būvju vai to daļu būvēšanu, civilo būvniecību un citu statūtos paredzēto darbību.
Sievietei jāizskaidrojas firmā
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens saka, ka personai, kas konstatējusi sastāvēšanu neesošās darba attiecībās, nav bezspēcībā jānolaiž rokas. Ir jādodas uz firmu, kas it kā ir darba devēja, un jāizskaidrojas tur.”Var jau būt tā, ka ir noticis pārpratums, sakritība, ka kļūda ir reģistrā. Piemēram, valstī var būt simtiem Jāņu Bērziņu, kas dzimuši vienā gadā. Var ieviesties kļūda reģistrā,” skaidro virsprokurors.
Ja firma prasītājai apliecinās, ka viņa patiešām nekad tur nav strādājusi un ir noticis pārpratums, tad lai firma izsniedz tādu izziņu. Ar šo izziņu persona var doties uz VSAA Gulbenes nodaļu, lai pamatotu un pierādītu, ka ir tiesīga būt bezdarbnieka statusā un saņemt pabalstu.
“Ja patiešām ar konkrēto personu firmā darba līgums ir noslēgts, tad šai personai ir tiesības pieprasīt šā darba līguma kopiju. Tā kā persona ir pārliecināta, ka tas ir viltojums, tad var vērsties ar iesniegumu policijā. Oficiāls darba līgums ir dokuments. Dokumenta viltošana ir noziegums,” saka A.Circens.
Ir arī citi bēdubrāļi
Svetlana stāsta, ka, radiem, draugiem un paziņām vēstījot savu bēdu stāstu, noskaidrojies, ka līdzīgi piedzīvojumi bijuši arī citiem Gulbenes rajona iedzīvotājiem.
“Izrādījās, ka ar vienas manas draudzenes vārdu nodota papīrmalkas krava, viņai pašai par to neko nezinot. Savukārt kāds pazīstams vīrietis no Rīgas saņēmis paziņojumu, ka viņam it kā piederoša firma ir bankrotējusi un ir jāsamaksā visi nodokļi. Tie ir absurdi gadījumi no manu paziņu loka, bet droši vien šādu piemēru ir bezgala daudz. Mēs tikai par tiem neko nezinām,” saka Svetlana.
Viņa uzskata, ka vienīgā optimistiskā izeja no šīs situācijas ir pēc iespējas ātrāk atkal atrast darbu un sākt strādāt, necerot uz bezdarbnieces statusu un pabalstu. Svetlanai nav laika cīnīties par taisnību, jo viņa ir māte un mājās bērni prasa ēst.
“Es saprotu, ka man nav kur vērsties. Nav nevienas iestādes valstī, kas mani varētu pasargāt no nezināmu ļaundaru patvaļas,” secina viņa.
