Kartupeļu audzētājiem raizes sagādā kartupeļu gaišā gredzenpuve. Tā ir augu karantīnas slimība.
Kartupeļu audzētājiem raizes sagādā kartupeļu gaišā gredzenpuve. Tā ir augu karantīnas slimība.
Slimības ierosinātājs ir baktērija, kas ātri vairojas kartupeļu inficētajā apvidū un izplatās pa vadaudiem, inficējot stolonus (saknes dzinumi), stublājus un saknes, nonākot jaunajos bumbuļos.
Augi lēni vīst, bumbuļi sapūst uz lauka vai uzglabāšanas vietās. Pirmās vīšanas pazīmes parādās uz apakšējām lapām. To malas sarullējas uz augšu un virspuse zaudē spīdumu. Lapas kļūst blāvas, pelēki zaļas. Slimībai progresējot, lapas krāsojas dzeltenas, līdz kļūst brūnas ar izteikti nekrotiskām pazīmēm. Baktērija augsnē nepārziemo, bet saglabājas jaunajos bumbuļos, izraisot kartupeļu saslimšanu un nodarot zaudējumus kartupeļu audzētājiem. Raža samazinās par 50 procentiem.
Baktērija saglabājas uz kartupeļu kastēm, glabātavu sienām, tehnikas un cita aprīkojuma, kā arī augu atliekās uz lauka. Slimie bumbuļi var inficēt visu kartupeļu ražu. Slimību pārnēsā kolorado vaboles, laputis un cikādes.
Kartupeļu gaišajai gredzenpuvei ir raksturīga slēpta infekcijas attīstības stadija, kad simptomi vēl nav novērojami. Vāju infekciju var neatklāt un nākamajā gadā izplatīt, stādot slimus bumbuļus. Infekciju atklāj, rūpīgi analizējot kartupeļu paraugus.
Valsts augu aizsardzības dienests 2003.gadā pārbaudījis 147 saimniecības. To kopējā platība ir 732 hektāri. Kopējais kartupeļu daudzums – 13 000 tonnu. Kartupeļu gaišā gredzenpuve konstatēta 15 saimniecībās. Kopējā inficētā platība ir 87,4 hektāri, inficētie bumbuļi – 902 tonnas.
Lai bakteriālo saslimšanu maksimāli ierobežotu, stāda sertificētu sēklu (pārbaudītu un ar sēklas kvalitāti apliecinošiem dokumentiem). Rūpīgi dezinficē inventāru, kas bijis saskarē ar kartupeļiem. Pirms nomātas tehnikas izmantošanas kartupeļu laukos, tā rūpīgi jānotīra.
Pamanot pirmās infekcijas pazīmes, par tām jāziņo vietējam VAAD reģionālās nodaļas vecākajam inspektoram, kontakttālrunis 4471050.
