Rankas pagasta saimniecības “Kalnapakalnieši” saimniece Gunta Kalniņa daudzus gadus zemenes audzē vairāku hektāru platībā un pati nodarbojas ar ogu realizāciju.
Rankas pagasta saimniecības “Kalnapakalnieši” saimniece Gunta Kalniņa daudzus gadus zemenes audzē vairāku hektāru platībā un pati nodarbojas ar ogu realizāciju.
Gunta stāsta, ka šogad zemeņu stādījumi ir labi pārziemojuši. Lai ziemas sals neradītu problēmas, viņa izvēlas galvenokārt izturīgas zemeņu šķirnes.
“Kalnapakalnieši” ir bioloģiskā saimniecība, tāpēc minerālmēslus stādījumu mēslošanai te neizmanto. “Veidojot jaunus zemeņu stādījumus, izmantoju tikai kūtsmēslus. Ja stādīšanai izvēlas veselīgus zemeņu stādus, problēmas nerada ne ziemas sals, ne slimības. Rudenī, kad zeme jau sāk stingt, zemenes apberu ar kūdru, var izmantot arī lapu koku zāģskaidas. Tās noder arī vasarā, kad ienākas ogas, jo skaidas neļauj zemenēm aplipt ar smiltīm. Stādījumu var pārklāt arī ar egļu skujām, jo tās ļauj ogulājiem labāk elpot. Pavasarī ar zemeņu atsegšanu īpaši steigties nevajag. Tas jādara tad, ja gaisa temperatūra ir virs plus 5 grādiem,” iesaka G.Kalniņa.
Jāpiebilst, ka daudzi zemeņu stādījumus vispār neapsedz, vai arī izmanto egļu zarus, lai ogulājus neizgrauztu stirnas. Īpaši, ja stādījums atrodas nomaļākā vietā. Jaunus stādus Gunta izvēlas galvenokārt pavasarī, uzskatot, ka zemenes tad labāk iesakņojas, jo izveidojusies spēcīga sakņu sistēma. “Lai noteiktu, kurš stāds ir vispiemērotākais zemeņu pavairošanai, jāapskata vidējie lapu aizmetņi. Ja tie pēc pārdzīvotās ziemas ir spirgti, tas liecina, ka zemenājs strauji augs, ātri iesakņosies un būs ražīgs,” saka zemeņu audzētāja. Viņa iesaka stādīšanai izmantot tikai tos stādus, kas izauguši vienā sezonā un rudenī paspējuši apsakņoties.
