Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Satversme nosaka, ka par mācītāju atlīdzību jārūpējas draudzei.
Satversmes 2. nodaļas 19. pantā noteikts: “Draudzes pienākums un atbildība ir uzturēt savu mācītāju vai mācītājus un dot draudzes garīgam darbam nepieciešamo nodrošinājumu, kura minimālo apmēru ir noteikusi Virsvalde.” Likuma pants nosaka, ja draudze nav spējīga šos pienākumus veikt, tā var ar prāvesta atļauju sadarboties ar citu draudzi vai Virsvaldi, kas finansiāli var palīdzēt samaksāt mācītājam.
Protams, ka baznīca nevar noteikt ziedojumu apmēru, bet mācītājs var mudināt sekot tieši viņa vadītajai draudzei, tādā veidā nodrošinot ienākumus arī sev.
“Latvijas Sabiedriskie mediji” noskaidrojuši: Latvijā draudzes nav tik lielas, lai spētu uzturēt mācītājus, tādēļ viņi kalpo divās, trīs vai pat četrās draudzēs vienlaikus. Tas gan ir atkarīgs no mācītāja spējām visu apvienot, jo darba nedēļa nesastāv tikai no viena dievkalpojuma.
