Žurnālista darbā nākas lasīt arī ļoti daudz dažādus tekstus un meklēt informāciju par dažādiem jautājumiem. Man personīgi vienmēr ir paticis lasīt visu – citu kolēģu uzrakstīto, dažādos medijos un portālos publicēto un arī grāmatas. Tāpat kā reizēm lieliski raksti paliek prātā ilgstoši, tā arī labas grāmatas atstāj vērtīgus nospiedumus mūsos. Viena no pēdējā laika vērtīgākajām grāmatām, ko esmu izlasījusi no vāka līdz vākam, ir Gerija Čepmena “Piecas mīlestības valodas”. Ja nekad par tādu neesat dzirdējuši, ļoti iesaku to atrast un izlasīt. Tā māca atpazīt un izkopt piecus attieksmes un izturēšanās veidus, kā mēs otram cilvēkam varam likt justies mīlētam. Mums katram ir savas emocionālās nepieciešamības, kaut kas, ko mēs gaidām no otra ģimenē, radu lokā, draugu pulkā vai starp kolēģiem. Īsumā – katram no mums izteiktas ir aptuveni divas no piecām autora izpētītām mīlestības valodām – atzinības vārdi, pieskārieni, dāvanas, kvalitatīvi pavadīts laiks vai darbi. Šo grāmatu lasot, var atpazīt arī savas mīlestības valodas – ja apkārtējie ar mums runā tajās, tas liek justies mums īpašākiem un mūs motivē. Tās ir valodas, kurās mēs arī mēdzam otram atvainoties. Šī grāmata ļoti izskaidro, kādēļ dažiem no mums spārnus iedot vienkārši izteikta atzinība vai atklāts paldies, kādēļ daži nekad nevar apsēsties uz ilgāku brīdi, bet visu laiku gatavi darīt darbus, kādēļ starp mums ir cilvēki, kuri desmit minūšu kvalitatīvu sarunu vērtē augstāk par dārgu dāvanu. Tā izskaidro sastopamo mūžseno cīņu arī attiecībās: viens dara visu – strādā līdz vēlam vakaram, apgādā ģimeni, bet sieva mājās nejūtas mīlēta, jo viņai patiesībā mīlestības valoda ir kvalitatīvi pavadīts laiks. Tomēr tās iztrūkst, jo otram šī valoda, izrādās, ir darbi. Tas, ka esam viens otram līdzās tik dažādi, ir liela vērtība. Tā ir vieta mūsu katra personīgajai izaugsmei. Izpratne, kas otram ir svarīgs, mūs izaicina arī darīt ko lietas labā, saprasto praktiski apliecināt ar rīcību. Novēlu jums šajā nedēļā atpazīt, kas ir tas, kas jūs motivē iet un nepadoties, un kas liek justies jums īpašāk! Kā arī censties pamanīt, pēc kā visvairāk ilgojas jums tuvie cilvēki – pēc nesteidzīgas sarunas, salabota krēsla virtuvē vai vienkārši draudzīga un sirsnīga apskāviena.
