Ivars Drulle, mākslinieks
– Man svētku sajūta rodas, kad redzu cilvēkiem sarkanbaltsarkano lentīti pie apģērba vai arī citādos veidos parādās karoga krāsas. Šajās dienās esmu ievērojis, ka mani draugi jau staigā ar lentītēm. Redzu, ka cilvēki uz galda noliek vāzi ar sarkaniem un baltiem ziediem, kas atgādina un liek domāt par svētkiem. Viens mans paziņa uzlika uz galda Aleksandra Grīna grāmatu “Dvēseļu putenis”, kas ikdienā ir plauktā. Tāpat ar sarkano un balto krāsu, to kombinācijām apģērbā un aksesuāros apliecinām svētku sajūtu. Tās ir ārējas izpausmes, bet arī iekšēji man noteikti nav sliktas sajūtas. Protams, gan valstī, gan mums katram vienmēr ir kādas problēmas. Nekad uz šīs zemes nebūs paradīzes, tomēr mums nav ne kara, ne bada vai bēgļu krīzes. Nav arī liela, postoša ugunsgrēka kā Kalifornijā, tāpēc man ir labs noskaņojums. Rīgā 11.novembrī būs tautas lāpu gājiens pāri tiltam uz Gaismas pili – Nacionālo bibliotēku, ko organizē Nacionālie bruņotie spēki un Iekšlietu ministrija Bermontiādes 100 gadu atcerei. Tajā noteikti došos kopā ar ģimeni. Valsts svētki mums ir īpaši, jo 18.novembrī ir dzimusi mana mamma. Tas nozīmē, ka man šī vienmēr ir bijusi īpaša svētku diena arī padomju varas gados. Protams, vienmēr ir klāts galds, uz kura tiek likti ēdieni nacionālās krāsās – gan siļķe kažokā, gan dzērveņu ķīselis ar putukrējumu. Ejam arī skatīties svētku salūtu. Mamma stāstīja, ka arī manu dzimšanas dienu centusies ieplānot 18.novembrī, tomēr esmu dzimis trīs dienas vēlāk – 21.novembrī.
Veneta Čipa, SIA “Ušuru kūdra ”ražošanas daļas vadītāja
– Lāčplēša dienā kopā ar ģimeni došos lāpu gājienā. Mājās aizdedzam sveces, pieminot cīnītājus par Latvijas brīvību. Vakarā visi pasēžam pie svētku galda. Tā mēs svinam svētkus. Pagaidām vēl nezinu, ko un kā darīsim valsts svētku dienā – 18.novembrī. Iepriekš ir bijis dažādi – gan apmeklējām svētku pasākumus, gan palikām mājās ģimenes lokā. Reizēm esam braukuši arī uz Rīgu, lai redzētu galvaspilsētu svētku rotā. Lai gan svētki ir tuvu, ir tik daudz darba, ka nav bijis laika saplānot un izlemt, ko darīt valsts svētkos. Turklāt nav tik svarīgi, ko dara. Visu nosaka iekšējās sajūtas – vai jūties kā svētkos. Manuprāt, patriotisms cilvēkos nav nekur pazudis. Iepriekšējos gados uzņēmumā gatavojām dāvanu komplektus “Latvijas dzērvenīte” no dzērvenēm un to produktiem Latvijas valsts karoga krāsās. Diemžēl šogad vēlu pabeidza nolasīt dzērvenes, tāpēc nepaspējām sagatavot dāvanu komplektus. Tas tomēr nemazina svētku sajūtu, jo darbs ir pabeigts. Turklāt pirmo reizi tika izmantots ogu lasīšanas kombains. Tiesa, dzērveņu raža nav tik liela, kā cerējām – apmēram 20 tonnas vērtīgo ogu.
Kristīne Krama, Druvienas vecās skolas-muzeja direktore
– Man svētku noskaņa patriotisma nedēļā asociējas ar cilvēkiem, ar viņu darbiem, kas liecina par mīlestību pret savu dzimteni, pret savu tēvu zemi. Mūsu četri skaistie gadalaiki, it sevišķi Druvienā, kur novembrī ir tumši zili sili, kalni un lejas, liek iemīlēt šo vietu un savu Latviju vēl stiprāk nekā vasarā. Mēs cienām savu tautu, tās vēsturi, tradīcijas un kultūru, ko veidojam paši. Druviena kopš seniem laikiem ir bijusi vieta ar spēcīgu un daudzveidīgu kultūras vidi. Man ir bijusi laime uzaugt šajā vietā. Patriotisma nedēļā Druvienā būs svētku sarīkojums, kurā pašdarbnieki nepiedalīsies, tāpēc būšu klausītāja un skatītāja. Druvienas vecās skolas muzejs ir sagatavojis padziļinātu pagasta vēsturisko aprakstu gan no muzeja materiāliem, gan no Jāņa Poruka un Rūdolfa Egles skatījuma. Šie materiāli ir Druvienas kultūras nama foajē, jo vecās skolas muzejs savu apmeklētāju sezonu ir noslēdzis.
