Gulbenē vietām bruģis ir sadrupis, sevišķi tas vērojams tur, kur tas uzklāts pērn rudenī. “Dzirksteles” uzmanību šim faktam pievērš jaunās māmiņas, kas ar bērnu ratiņiem bruģi testē diendienā.
“Var just katru bojāto vietu ietvē. Ir iespaids, ka šoziem bruģis pilsētā ir stipri cietis. Vai tiešām nevar ieskaidrot sētniekiem, ka ziemā nav jānodauza ledus no bruģa?” “Dzirkstelei” savu viedokli pauž jaunā māmiņa Liene Dembovska.
Gulbenes pilsētas pārvaldes speciālists saimnieciskajos jautājumos Juris Aleksāns “Dzirkstelei” saka, ka pārvalde pēta šo jautājumu. Esot saņemtas iedzīvotāju sūdzības par bojāto bruģi Lazdu, Rīgas un Skolas ielā. Viņš pieļauj, ka šādi bojājumi ir vēl arī citviet pilsētā.
Pārvalde esot lūgusi, lai situāciju izvērtē firma, kas šo bruģi likusi. J.Aleksāns apstiprina, ka pēdējā firma, kas bruģējusi ietves pilsētā, ir SIA “ZDZ”. Firma noliedzot, ka vaina varētu būt darba kvalitātē vai bruģī. Tam vajadzējis sekmīgi pārciest ziemas salu. Taču vietām nepārcieta. “Vietām bruģa virsmai ir atlūzis kāds milimetrs materiāla,” saka J.Aleksāns. Kāpēc tā noticis, to vēlas noskaidrot arī firma pati. Bruģi piegādājusi SIA “Siguldas bloks”.
“Vai nu ir bruģa licēju, vai ražotāju vaina, vai arī vainīgi būs tie, kas ziemā tīrīja sniegu no bruģa. Šajos darbos bija nodarbināti ne tikai sētnieki, bet arī “simtlatnieki”,” saka J.Aleksāns.
Uz jautājumu, kas samaksās pilsētai par nodarītajiem zaudējumiem, viņš atbildēt pagaidām nespēj. J.Aleksāns uzsver, ka jābūt iestrādātam pilsētas saistošajos noteikumos, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, tīrot bruģi. Kamēr tas nav izdarīts, grūti noteikt vainas pakāpi un atrast pašus vainīgos. “Sētniekiem ir zināms, ka dauzīt ledu no bruģa nedrīkst, jo tas rada bojājumus. Agrāk tāda aizlieguma nebija. Tagad sētnieki it kā nedauza bruģi, bet esot redzēts, ka “simtlatnieki” ar lāpstu to darījuši. Vai tieši tāpēc bruģis ir sabojāts, to tagad pateikt ir grūti,” saka J.Aleksāns.
