Arī mūsu novads atkal ir skolu reformas priekšā, šobrīd kārta ir pienākusi pilsētas skolām. Novada domes amatpersonas plāno Gulbenes vidusskolas reorganizāciju par sākumskolu un Bērzu skolas likvidāciju, pievienojot to Gulbenes vidusskolai. Šābrīža situācijā, kad skolēnu skaits ar katru gadu arvien sarūk, demogrāfiskā situācija diemžēl joprojām neuzlabojas un diez vai arī tuvāko gadu laikā tik strauji uzlabosies, savukārt finansējums ir tāds, kāds tas ir, daudz alternatīvu jau, protams, neatliek. Taču tas ir ļoti skumji! Arī mūsu novadā, tāpat kā visā Latvijā, jau ir likvidēts pietiekami daudz skolu. Jauki, ja bijušo skolu ēkas turpina dzīvot, taču atsevišķās vietās šīs ēkas diemžēl aiziet nebūtībā. Protams, var saprast arī skolotājus, kas mūsdienu ne pārāk labajā ekonomiskajā situācijā baidās zaudēt savas darba vietas, un arī vecākus, kas cīnās par savu bērnu skolām, jo katrs ir izvēlējies sev tuvāko, labāko, mīļāko skolu un ikvienam ir grūti pieņemt pārmaiņas. Domāju par savu pirmo skolu, pamatskolu, kas arī atrodas nelielā lauku pagastā. Tā man ir mīļa joprojām. Katrreiz viesojoties dzimtajā pusē, priecājos, cik tā skaista un cēla stāv pakalnā un aicina skolēnus apgūt zinības. Arī tajā skolēnu skaits gadu gaitā ir sarucis. Vai arī manas mīļās skolas tālākai pastāvēšanai pēc laika tiks pārvilkta pāri svītra? Es ļoti ceru, ka vēl pēc pāris gadiem Latvijas lauku skolu skaits nebūs sarucis uz pusi, jo tad diemžēl arī lauki kļūs vēl daudzreiz tukšāki.
