Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” biedri un ne tikai biedri 31.jūlijā devās uz Igauniju. Brauciena galvenais mērķis bija tikšanās ar Tallinas Pašpalīdzības un konsultāciju senioriem asociācijas (analoga mūsu pensionāru biedrībai) biedriem, lai iegūtu gan patiesu informāciju, gan pārņemtu viņu pieredzi darbībā ekstremālos apstākļos.
Kāpēc tieši Tallinas seniori?
Pirmkārt, ar šo biedrību Gulbenes novada pensionāru kopu saista sena draudzība – Gulbenes senioru pārstāvji ne reizi vien jau ir piedalījušies Tallinas senioru rīkotajos pasākumos, savukārt viņu dziedātāji un dejotāji ir piedalījušies Gulbenes svētku pasākumos.
Otrkārt, Igaunijā ir tuvākie kaimiņi, kuriem bija vienlīdzīgi apstākļi šā pavasara un vasaras notikumos.
Treškārt, daudzus bija ieinteresējis tautā izplatījies apgalvojums, ka Igaunijā gan viss ir lētāks un labāks. Kā jau jebkuram pasākumam, arī šim bez pamatprogrammas bija papildu plāns, kurā ietilpa Igaunijas skaistāko un interesantāko vietu apmeklēšana. Tikai pieminēšu, ka ceļš vijās caur Tartu interesanto vecpilsētu, pāri Voremā kalniem ar pieturas vietu Peipusa ezera krastā. Piestājām pie Alatskivi pils, kas ir līdzīga mūsu Stāmerienai.
Gulbenieši – gaidīti
Tallinā jau autobusa apstāšanās vietas tuvumā grupu sagaidīja pats Tallinas Pašpalīdzības un konsultāciju senioriem asociācijas priekšsēdētājs Heino Hankevics, kas liecināja, ka gulbenieši šeit ir gaidīti viesi. Viņš iepazīstināja ar organizācijas struktūru, darbības formām un veidiem.
Un jāatzīst, ka mērķi mums ir vienādi – pēc iespējas uzlabot senioru dzīves un jebkura veida atbalsta apstākļus, bet šeit ir pietiekami lielas atšķirības starp mūsu un viņu iespējām. Pirmkārt, viņi ir patstāvīga juridiska organizācija, kas komunicē tieši ar valdību. Otrkārt, viņiem nomā uz 30 gadiem ir nodots liels vēsturisks trīsstāvīgs nams Kadriorgas pils rajonā, celts 1903.gadā, kurā atrodas gan pašu veidotas izstādes, gan zāles darbam dažādās grupās, bet papildus pagrabstāvā ir arī sava virtuve, sporta un atpūtas telpas, pirts. Tam blakus – arī asociācijas lietošanā – ir pietiekami liela zaļā zona, kurā izveidots gan bērnu atpūtas laukums, gan trenažieru laukums un vēl viens mazāks nams.
Asociācijai nodotas arī tiesības pašiem pelnīt naudu, mazāko namu izveidojot par viesnīcu, nodotas tiesības nodrošināt mazturīgos ar maltītēm, ko finansē arī citas struktūras, tirgot savus izstrādājumus, arī kulināriju.
Senioriem paredzētais nams uzņem gribētājus darboties jebkurā nedēļas dienā, ieskaitot brīvdienas. Visi biedri ir sadalīti pa interešu grupām – amatniecība, glezniecība, virtuves māksla, dārzniecība, mājsaimniecība, dziedāšana, dejošana. Pastāvot arī iespēja būt vienkārši asociācijas biedram un nedarboties nevienā no grupām, taču tas neesot materiāli izdevīgi. Tātad, tāpat kā pie mums, arī viņiem pastāv biedru naudas, taču summas gan neatbilst mūsējām un nav visiem biedriem vienādas.
Šogad svinēs 25 gadu jubileju
Asociācija ir izveidota 1995.gada 11.oktobrī, šogad tā svinēs 25 gadu jubileju, un viņi ļoti cer, ka valdība senioriem uzdāvinās šo namu un tam piegulošo teritoriju. Cerība esot, jo lūgums esot jau iesniegts, turklāt 1996.gadā šis nams pilnībā ticis restaurēts par asociācijas līdzekļiem, kurus ziedojusi analoga Vācijas senioru organizācija.
Sarunas turpinājās arī pie pusdienām, kuras bija sarūpējušas asociācijas virtuves mākslas grupas dalībnieces, kuras apstiprināja, ka gatavot labas pusdienas tiešām ir māksla.
Tā kā saimnieki tomēr nevarēja pieļaut, ka viesi ir mērojuši tik tālu ceļu, bet Tallinā nav ne ar ko interesantu iepazinušies, tad Heino, pats uzņemoties gida pienākumus, izrādīja tuvumā esošo brīnišķīgo Kadriorgas parku un pili, kurā tagad ir mākslas muzejs, kā arī parādīja netālu esošo Igaunijas prezidenta pili. Pēc šīs ekskursijas atlika tikai atvadīties, svēti nosoloties, ka sadarbība un abpusēja ciemos braukšana turpināsies.
Domā par nākamo braucienu
Tā kā atpakaļceļš nebija īss, tad bija iespējas visu redzēto un dzirdēto apspriest, noskaidrojot arī pašu interesantāko un to, kas paliks visvairāk atmiņā. Viedokļi bija dažādi. Bet, tā kā neredzētā Igaunijā palika pat vairāk nekā redzētā, brauciena dalībnieki pieņēma vienbalsīgu rezolūciju – uzdot Annai Inārai Vīgantei turpināt savu aktīvu darbību un jau sākt domāt par vēl kādu braucienu uz Igauniju.
Kādus gan var izdarīt secinājumus pēc šā pieredzes brauciena? Ciemos ir jauki, ciemos ir citādāk un interesantāk, bet vai labāk? Atbilde ir kaut kur pa vidu – kaut kas labs ir tur, kaut kas šeit, un otrādi. It sevišķi jautājumā par lētumu, jo visu atzinums pēc veikalu apmeklējuma un redzētā degvielas uzpildes stacijās bija vienāds – kaut kas ir lētāks, bet lielākai daļai preču pie mums cenas ir tuvākas tautas maciņiem. Un patīkami bija atzīt – nu nav pie mums nemaz tik slikti!
