Ja ir Dievs, tad ir arī taisnība, atlika izdarīt patiesu lēmumu. Savu likteni nosaka katrs pats pēc izvēles.
Ja ir Dievs, tad ir arī taisnība, atlika izdarīt patiesu lēmumu. Savu likteni nosaka katrs pats pēc izvēles. Arī Jēzus palīdzēja un teica: – Ej un vairāk negrēko.
Man tāds saimniekotājs nederēja. Un laikam pats Dievs mani no viņa izglāba. Cits cilvēks divos mēnešos izdarīja vairāk nekā Ilgonis desmit mēnešos, pie tam vēl nācās labot pirmā kļūdas.
Redzētās vīzijas saulainais aplis man sniedza vēl daudzas gaismas vibrācijas stundas.
Mani sameklēja sen apjausta garīgās gaismas sieviete Vilhelmīne un aizveda uz pasakaini jauko Lazdukalnu, kura saimniece ir Valda Vītola. Šeit Ziedonis Kārkliņš man un vēl četriem cilvēkiem pasniedza 1.pakāpes apliecību dabiskās dziedināšanas sistēmā. Iniciācijas laikā piedzīvoju daudz dažādu gaismas tēlu, kad tuvojās Edītes Vējas rokas.
Iespaidīgu sirdsgudrību baudīju Gulbenes bibliotēkā, tiekoties ar kuplu skaitu radošo cilvēku, arī jauno paaudzi. Vienīgi vampīriskā vaska puķe radīja sajūtu, ka it kā “jāiet projām”, lai gan apkārt kūsāja radošo cilvēku domu gaisma.
Jaungulbenes kultūras nama vadītāja Janīna Bukovska rīkoja vakaru dzejnieces un komponistes Vijas Poļakas darbu reprezentācijai, kuru bagātināja vīru un sievu vokālie ansambļi, tika lasītas arī citu dzejas.
Bibliotekāre Dzidra Rudzīte pēc nedēļas mājīgā stūrītī pie tējas un kafijas galda aicināja vietējos dzejniekus un dzejas cienītājus. Viņa iepazīstināja ar gada jaunāko dzeju klāstu, kā arī sava ciema radošajiem cilvēkiem, pieminot arī mūžībā aizgājušos un tālumā esošos.
Interesanti bija klausīties un iepazīties ar novadniekiem dzejniekiem, kas sevi atklājuši dzeju rindās, bet paši jau atstājuši šīs zemes dzīvi, citi kļuvuši par Austrālijas un ASV iedzīvotājiem (Hugo Margrics, Konstance Miķelsone). Pārsteigumu sagādāja pagasta bibliotekāres velte manam dzeju krājumam un Marutas Liepiņas 26 rindu dzeja manu “Kastaņa ziedu” apcerē tos lasot.
11.novembra pēcpusdienu bagātināja romāna “Dālderkalnā” autores Ievas Bērziņas romāna reprezentācija. Ieskatījos viņas jaunā romāna “Apsēstība” manuskripta lappusēs, kas dziļi aizkustināja. Šis sarīkojums bija īsta dāvana Latvijas dzimšanas dienai. Varēja izjusti ieskatīties romāna varones biogrāfiskajos dokumentos, kas atdzīvināja viņas tēlu smagajos deportācijas laikos. Gaisotni padziļināja dziedātās dziesmas, runātāji, autores cienītāji, līdzgaitnieki ciema dzīves ikdienā.
Baudot garšīgo cienastu, laiks iznāca vēl ieskatīties Pitagora kvadrātā, lai uzzinātu, ko viņš “domāja”, kad cilvēks piedzima… Viens mīļs pārītis šajā vakarā ar velosipēdiem vēl atbrauca pie manis, un interesantās sarunās laiks nelika sevi manīt. Viņi pārliecinājās, ka nekad nešķirsies un dzīvos laimīgi, to paredzēja numeroloģiskie un astroloģiskie skaidrojumi.
Māsa Anniņa dzīvo sava vīra mājā, ir darbīga un apmierināta, arī veselība uzlabojusies. Tiekamies katru dienu, apmaināmies ar to, kas katrai ir, palīdzam tikt galā ar ikdienas grūtībām. Gaidām ciemos savas māsas un bērnus, kuru ciemošanās ir gaiši svētki. Papildinu savas zināšanas ar igauņu gaišreģes un ārstes Vilmas Lūles grāmatas gudrībām, dodu lasīt citiem un gaidu pie sevis tos, kam grūtības dzīvē vai veselībā. Saņemu jaunas vēstules, kas aicina palīgā.
