Tātad ar “Baltu” neesi vis tik drošs. Griestu brīkšķināšana turpinās, pat naktī uzmodināja.
Tātad ar “Baltu” neesi vis tik drošs.
Griestu brīkšķināšana turpinās, pat naktī uzmodināja. Bija jāgaida brīdinājums tikai nedēļu. No rīta Valija gāja ārā, slīdēja kāja uz apledojušā akmens, krita ar labajiem sāniem uz betona kāpnēm. Šādā kritienā tēvs ielauza ribas un ar to pašu arī aizgāja aizsaulē. Valijai tas nebija jāpiedzīvo. Sāpēja gan, bet nākamajā dienā viņa aizbrauca pat uz Gulbeni. Taču smagā pirkumu soma lika vakarā sāpi atcerēties. Sānus viņa sarīvēja ar spēcīgu smēri, nervi kļuva jūtīgi, un viņa baidījās pat iemigt, lai, pagriežoties uz sāniem, neiekliegtos no sāpēm. Valija sāka likt kompreses, dzert tējas sāpju remdēšanai. Un tā pamazām Valija sevi atkal sakārtoja, līdztekus kalpojot savām mazajām mīlestībām – augu kopšanai dārzā un vēstuļu rakstīšanai pie galda.
Ja ar savu darbu ik dienu Valija nevienu neiepriecināja, tā viņai šķita tukša un nevērtīga. Dzīvojam taču ne jau sev, tikai sevis dēļ, bet tāpēc, lai pildītu uzdevumu pret tuvākiem. Liekas, ka pat puķe uzrunā, ja esi pastrādājis tās labā. Parasti, rosoties dārzā, kuram līdzās ozols, šķiet – kāds saka viņai priekšā vārdus sarunai ar dabu, īpaši dzejā, taču tie vārdi palika nepierakstīti, jo plūda domās bez apstājas un otrreiz nevarēja tajās nokļūt gluži kā upes straumē, kuru esi pārbridis.
Valija izlasīja “Zintniekā”, ka nevajag glabāt fotogrāfijas, kurās redzami cilvēki ar nelaimīgu dzīves galu. Viņa paņēma svārstu un diagnosticēja tēva vecāku fotogrāfiju. Vecmāmiņa gulēja četrus gadus uz gultas un pati pat pagriezties nevarēja uz otriem sāniem. Jā, šī bilde ir negatīva un rāda nesaderību. Valija sacīja māsai, ka to nedrīkst glabāt. Viņa atņēma Valijai fotokartiņu un paturēja sev. Valija domāja, ka nevajadzēja to viņai dot. Visu laiku viņa vēlējās foto atrast un nebija miera, jo nezināja, kur māsa nolikusi. Tā gāja laiks, bet nemiers Valijā auga.
Kādā pēcpusdienā mežmalā Valija grāba nolūzušos bērzu zarus līdz pat vakaram un nesa uz Jāņunakts ugunskuru. Pēkšņi māsas vīrs, kurš atnācis palīgā vakardarbos, bažīgi sauca mani uz māju. Ienācu virtuvē un redzēju māsu gulošu uz grīdas – veselu stundu sāpēs nokliegušos.
