Anda Lūse ikdienā jau divdesmit gadus strādā valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālē “Litene”. No darba brīvajā laikā viņa gādā par savas lauku sētas sakoptību, kā arī vairāk nekā trīsdesmit gadus cep tortes. Šī nodarbe ir Andas vaļasprieks, kurā viņa ieliek visu savu māksliniecisko izdomu un sirds mīlestību. Katra Andas ceptā torte ir kā mākslas darbs, kam otra līdzīga nav. Anda vairākkārt ir piedalījusies kūku cepēju konkursos. Viņa būs arī viena no jaunā televīzijas šova “Kūku kari” dalībniecēm, kas būs skatāms Latvijas Televīzijas 1.kanālā.
“Man šis gads ir notikumiem bagāts. Jau šodien ciemos ieradīsies televīzija, lai veidotu vizītkarti par mani jaunajam šovam. 1.augustā piedalījos kūku cepēju pusfinālā Rēzeknē. No astoņām pusfinālistēm uz finālu tika izvirzītas divas dalībnieces. Es pat priecājos, ka netiku tālāk par pusfinālu, jo tad nonāktu absolūtā laika trūkumā. Priecājos, ka ir interese par to, ko es kā mājražotāja daru, ka saņemu piedāvājumus iesaistīties dažādos pasākumos,” neslēpj Anda.
Pirmo torti cep draudzenei
Ar kūku cepšanu Anda sadraudzējusies, mācoties Litenes pamatskolā. “Tolaik Litenē dzīvoja Brūniņmāte, kura arī cepa tortes. Es pat viņas vārdu neatceros, jo visi sauca tikai tā. Mēs, bērni, gājām viņai palīgā kult olas ar cukuru, jo varējām arī pamieloties ar saldo našķi. Tolaik pat iedomāties nevarēju, ka dzīvē kādreiz pati cepšu kūkas. Gribēju kļūt par pavāri, tāpēc devos uz Valmieru, lai iestātos 28. profesionāli tehniskajā skolā. Pirms tam tiku palīdzējusi arī viesību galdus klāt, tāpēc pavāres arods sirdij šķita tīkams. Diemžēl neiekļuvu pavāru grupā. Labi, ka viena skolas meistare man ieteica mācīties grupā, kur līdz ar pavāra arodu bija iespējams apgūt arī gaļas izcirtēja prasmi. Uzreiz tiku pie divām profesijām. Diemžēl šobrīd par pavāri nestrādāju, bet darbs, ko veicu “Litenē”, arī man patīk. Domāju, ka varbūt nākotnē daudz vairāk varētu pievērsties floristikai, lai gan floristikas apguve ir dārgs prieks.” Savulaik Anda strādājusi par pavāri Viļakā, Baltinavas vidusskolā, Medņevas pirmsskolas izglītības iestādē. Pirmo torti viņa izcepusi pēc tehnikuma pirmā kursa beigšanas savai draudzenei kā dāvanu viņas dzimšanas dienā. Pirmais mēģinājums bijis veiksmīgs, tāpēc Anda drosmīgi turpinājusi cept tortes. Arī draudzene joprojām viesus cienā tikai ar Andas ceptām tortēm. Valmiera ir pirmā pilsēta, kur Anda ar pašas cepto torti piedalījusies kūku konkursā. “Šo konkursu organizēja SIA “Staburadze”, lai meklētu jaunu garšu. Izcepu torti, ko garnēju kā Jaunatnes jeb Gulbīšu parku,” atceras Anda. Viņa arī tagad nemitīgi pilnveido kūku cepšanas prasmi, izdomājot arvien kaut ko jaunu. Kūku garnēšanai viņa, piemēram, pati mājās gatavo mastiku, ir iecienījusi marcipānu un balto krēmu. Pavisam nesen viņa cepusi torti, kas tikusi pārklāta ar marcipānu.
Jāieliek sirds un dvēsele
Anda ir pārliecinājusies, ka tortes tikai tad izdodas garšīgas un skaisti dekorētas, ja cepējs tajās ieliek savu sirdi un mīlestību. “Es varu reizē cept divas vienādas tortes, tomēr tās atšķirsies. Kad saņemu kārtējo pasūtījumu, vienmēr vaicāju, kādu torti pasūtītājs vēlas. Tiem, kam patīk, ka torte ir trekna, neskopojos ar krēmu starp tās ripām. Kam treknas netīk, izmantoju brūkleņu ievārījumu vai jāņogu želeju. Vārot brūkleņu ievārījumu, kas tiks izlietots tortēm, esmu atklājusi nelielu noslēpumu. Pēdējā laikā klienti priekšroku dod standarta mājas tortēm. Šobrīd lielākā torte, ko esmu cepusi, ir 70 centimetri reiz 50,” lepojas Anda. Viņa priecājas, ka kūku cepšanas prasmi pārmantojusi arī meita Ilze, kurai ir atšķirīgs cepējas rokraksts. Anda smejas, ka esot iekritusi azartā, jo mājās nemitīgi tiekot papildināts gan kūku cepšanas, gan to garnēšanas formu klāsts. Mastikas rozes gan cepēja veido ar rokām. “Augusta sākumā notikušajā ”Rimi” konkursā pirmo reizi man nācās torti garnēt uz vietas. Tikai ripas bija atļauts izcept mājās. Tas bija stresa pilns pasākums, kas jebkurā brīdī varēja izsist no sliedēm. Nācās pārvarēt šo lielo satraukumu, jo tortes garnēšana bija jāpaveic četrdesmit minūtēs,” stāsta Anda. Pirms diviem mēnešiem viņai piedāvāta iespēja piedalīties televīzijas šovā “Kūku kari”. “Padomāju un piekritu, lai gan tagad domāju, kāpēc piekritu. 17.augustā cepšu kūku. Cepšanas process tiks filmēts. Savukārt 18.augustā uzzināšu, kāda būs tortes garnēšanas tematika, kā arī būs skaidrs, kur reģionā notiks “Kūku kari”. Man viss šķiet ļoti interesanti,” atzīst Anda.
Torte kā Amerikas karogs
Garnēšana viņu īpaši nesatrauc, jo daudzkārt nācies rotājumu uz tortes veidot pēc zīmējuma. Tas nozīmē, ka jāievēro arī krāsu toņi. “Man nepatīk mākslīgi krāsu toņi. Protams, ja pasūtītājs vēlas, tad daru, ko varu. Piemēram, tortei bija jāizskatās kā Amerikas karogam. Bildu, ka man nav zilās krāsas. Pasūtītājs ieteica zilo toni iegūt no pildspalvas. Protams, tā nerīkojos. Ir nācies pasūtījumu arī atteikt. Pavisam nesen ieradās pasūtītājs, kas vēlējās, lai izcepu tādu torti piecos stāvos, kāda redzama fotogrāfijā. Tādu izcept nav nekāda problēma, bet tad ir vajadzīgs īpašs statīvs. Ja likšu piecas tortes kārtas citu uz citas, apakšējā kārta no lielā smaguma pārvērtīsies pankūkā. Esmu apņēmības pilna nopirkt statīvu. Tad taps arī tortes no trīs un vairāk kārtām,” saka Anda. Cepēja stāsta, lai izceptu torti, pietiek pat ar divām trim stundām. Draugi, redzot, cik daudz pacietības un izdomas Anda iegulda tortes tapšanas procesā, bilduši, ka viņa nenovērtē savu darbu. Savukārt Anda uzskata, ka torte var maksāt ļoti dārgi, bet tomēr jāņem vērā cilvēku pirktspēja. Viņa dusmojas, ja cilvēks pasūta torti, bet tad pārdomā, par to pat nepaziņojot. “Nezinu, kas to nosaka, bet ir tā, ka jau tad, kad torte tiek pasūtīta, iztēlē redzu, kāda tā izskatīsies. Ir arī tā, ka torti garnēju pat vairākas reizes, jo nesanāk un nesanāk,” stāsta cepēja, kurai, kā izrādās, vislabāk tomēr garšo veikalā pirktās tortes, bet negaršo brūnās tortes. ◆
