Šķiet, tāda ir Latvijas ekonomiskās attīstības devīze. Ja ane oficiāli formulētā, tad darbos realizētā gan, jo lielveikali Latvijas lielākajās pilsētās, īpaši galvaspilsētā Rīgā, aug kā sēnes pēc lietus.
Šķiet, tāda ir Latvijas ekonomiskās attīstības devīze. Ja ane oficiāli formulētā, tad darbos realizētā gan, jo lielveikali Latvijas lielākajās pilsētās, īpaši galvaspilsētā Rīgā, aug kā sēnes pēc lietus. Nepaspēj nemaz acis pamirkšķināt, kad klāt kārtējā lielveikala atvēršanas svētki.
Vērojot, kā Rīga pamazām pārvēršas par lielu tirgus placi, mieru nedod jautājums – kā šie lielveikali nebankrotē, vai tiešām ir izdevīgi atvērt vēl vienu blakus citam lielveikalam? Izrādās, ka ir. Tiesa gan, ne jau latviešiem, bet tiem, kuru ražotās preces tur pārdod, un kuras mēs, “lētticīgie reņģēdāji”, pērkam un vēl brīnāmies, kādēļ vietējais zemnieks nav spējīgs ražot lētu sviestiņu un pieniņu, par visu pārējo nemaz nerunājot.
Taču velti pārmetam latviešu zemniekiem vai rūpniecības preču ražotājiem (cik nu viņu Latvijā vispār ir!), ka viņu produkcija maksā vairāk nekā no Eiropas Savienības valstīm atvestās mantas. Viņi nav vainīgi, ka sacensība ar importēto preču cenām nozīmē neizbēgamu bankrotu. Kādēļ? Tādēļ, ka Eiropas Savienībā pastāv tāds jēdziens kā “eksporta subsīdijas”. Tas nozīmē, ka, lai vietējā tirgū nerastos preču pārprodukcija, valsts saviem ražotājiem par katru izvestās produkcijas kilogramu vai kādu citu mērvienību samaksā noteiktu naudas summu. Tāpēc nav brīnums, ka tik daudziem “ārzemju onkuļiem” ir interese Latvijā uzcelt kādu lielveikalu, kuru pēc tam piepildīt ar visādiem ES “štruntiem”. Bizness, kurā ar vienu šāvienu var divus zaķus nošaut.
Domāju, ka arī Latvijas ražotājiem nebūtu nekas pretim divas reizes pārdot savu saražoto produkciju, jo tieši to dara Eiropas Savienības valstis. Un uz mūsu lētticības rēķina, apdullinot ar “fantastiskām” atlaižu akcijām. Nav taču liela māksla izlikties par labvēli, ja tādā veidā var nopelnīt. Padomājiet paši, kas nekait “ārzemju onkulim” uzcelt lielveikalu kaut kādā tur Latvijā, ja par tur aizvestajām precēm pašmāju valdība samaksā brangu naudiņu. Bizness bez riska, vēl vairāk – simtprocentīgi garantēta divkārša peļņa (pirmo reizi pārdodot saražoto pašu valdībai, bet otro reizi – lētticīgajiem letiņiem).
Sākumā definēto Latvijas ekonomiskās attīstības devīzi “Katram latvietim pa lielveikalam” gribētos pārfrāzēt, parādot lietu patieso būtību: “Jauns lielveikals – jauna nagla Latvijas zemniecības zārkā.”